Neliela telpa. Klusi apkārtējo soļi. Ap tumšu koka galdu sēd četri vīri. Lampa, kas apgaismo galda virsmu, tinas dārgu cigarešu dūmu mākoņos.
Neliela telpa. Klusi apkārtējo soļi. Ap tumšu koka galdu sēd četri vīri. Lampa, kas apgaismo galda virsmu, tinas dārgu cigarešu dūmu mākoņos. Vīru sejās – nemainīgi vaibsti. Izteiksmīgi ir tikai spēlētāju acu skatieni, kas līdzīgi zobeniem krustojas virs spēles galda. Citu pēc citas uz galda gulst kārtis. Acumirklīga pauze – un kāds liek galdā trumpja kārti. Kāds ir uzvarējis.
Andris Apinītis ne vienā vien filmā vērojis šādu ainu, izprotot pie spēles galda valdošo situāciju. Arī viņš varētu būt viens no četriem vīriem, tomēr Andris kāršu spēli nekad nav uzskatījis par vaļasprieku vai peļņas āderi, lai gan uzskatāms par profesionālu lietpratēju. To viņš apguvis laikā, kad, mācoties Alūksnes vidusskolas 5.klasē, ziemā slimības dēļ kādu laiku vajadzējis ārstēties Alūksnes slimnīcā.
“Palātā bija divi zolītes spēlmaņi. Viņiem vajadzēja trešo, tāpēc, laiku īsinādami, mācīja mani,” atceras A.Apnītis.
Principiāli iemāca spēlēt meitas
“Principiāli iemācīju spēlēt zolīti arī savām trīs meitām. Nedaudz vēlāk zolītes spēlētprasme vienai no meitām – Ilzei, uzsākot mācības Gulbenes ģimnāzijā, palīdzēja ātrāk un labāk iejusties klases kolektīvā. Pirmajā kopīgajā pārgājienā klases zēni bija augstu novērtējuši šo viņas prasmi. Vienīgais, kas līdz šim man nav izdevies – iemācīt sievai spēlēt zolīti.”
Andris uzskata, ka meitenes kāršu spēli dažkārt uztverot labāk nekā puiši. Arī azarts viņām esot lielāks. Spēlējot ar meitām, tēvs ne vienmēr esot uzvarētājs.
Trenē redzes atmiņu
“Manuprāt, zolīte lieliski trenē atmiņu – īpaši redzes atmiņu, jo tā zināmā mērā ir skaitļu spēle. To spēlē uz punktiem. Nepārtraukti ir jāskaita līdzi paša un pretinieka punkti, tāpēc zolīti uzskatu par radošu prāta un arī riska spēli. Bet tā ir sena patiesība, ka tas, kas neriskē, tas nevinnē. Neesmu izņēmums, jo dažkārt riskēju. Aizvien vairāk, nododoties šai spēlei, spēlētājs apgūst arī dažādus knifus, bez kuriem neiztikt. Arī man tādi ir, bet tos nevienam pilnībā neatklāju. Mācot meitas, es dažus no tiem viņām iemācīju, bet dažus atstāju rezervē. Zolīte ir spēle, kam piemīt dažāds negaidītības elementu pielietojums, kas dažkārt bezcerīgās situācijās palīdz uzvarēt,” pārliecinājies A.Apinītis.
Patīk apkārtējā atmosfēra
Spēlētājs nenoliedz, ka viņam patīk atmosfēra, kas valda pie spēles galda. Tās ir savstarpēji nesteidzīgas sarunas, kurās nav naida pieskaņas. Tikai atsevišķos gadījumos, kad viens no spēles partneriem ir pieļāvis pārāk rupju kļūdu, uzbango emocijas, jo, – izrādās, ka pastāv zolītes tā dēvētie nerakstītie likumi, kas spēlējot jāievēro. Viens no tiem – viselementārākais – esot “caur savējo ar vienīgo”. Jau pirmskara gados esot izdots revelīta ( tā sauc zolīti) likumu krājums. Pa šiem gadiem tas neesot īpaši mainījies.
A.Apinītis pazīst vairākus rajona un pilsētas cilvēkus, kas piedalās Latvijas revelīta čempionātos, gūstot atzīstamus rezultātus. “Tie ir tie īstie spēlmaņi. Sevi viņiem nepieskaitu, jo gatavošanās čempionātam prasa daudz laika,” saka A.Apinītis
Spēlē uz naudu
Andris nav izņēmums un uzskata, ka zolīte jāspēlē tikai uz naudu, jo tas vairo spēles azartu. Atšķirībā no kaislīgiem kāršu spēlmaņiem viņš spēlē uz nelielām naudas summām.
“Manuprāt, ne nauda, bet azarts ir galvenais. Pieļauju, ka ir cilvēki, kas kāršu spēli uzskata par peļņas avotu, bet esmu pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk tas noved pie finansiāla kraha. Var jau būt, ka ir ļoti veiksmīgi spēlētāji. Nepiederu tiem, kas spēlē kārtis, izmantojot datoru vai spēļu automātā, jo mani neinteresē spēle bez citu cilvēku klātbūtnes. Tad zūd īpašā atmosfēra, par kuru jau teicu.”
Andris ir pārliecināts, ka cilvēki “iekrīt” azartā, stundām ilgi sēžot pie spēļu automāta, nevis spēlējot kārtis.
“Tas notiek tāpēc, ka cilvēks vienmēr uzskata, ka ir gudrāks par automātu. Viņam uzsmaida veiksme. Vienreiz, otrreiz. Tad seko zaudējumu virkne. Spēlētāju pārņem neremdināma vēlme pierādīt pārākumu. Šajā brīdī sākas atkarība. Arī Gulbenē ir cilvēki, kas nonākuši tās varā. Notiekošais līdzinās amoka skrējienam.”
Nav sveši mānīšanās triki
Kāršu spēle ir saistīta ar dažādiem māņu trikiem. Arī Andrim tie ir zināmi, lai gan viņš tos cenšas nepielietot. Triku pārzināšana esot viena no iespējām, kā vienam spēlētājam psiholoģiski iespējams kontrolēt otru. Izrādās, ja pieķerot spēles partneri mānāmies, viņu varot bargi sodīt. Soda veidi mēdzot būt dažādi. Spēles karstumā – pat fiziska iespaidošana. Ja spēlētājs kļūdījies netīšām, tad līdzīgi kā futbolā viņam, spēlētāju valodā runājot, iedodot “dzelteno kartīti”. Tas, cik godīga vai negodīga ir spēle, esot atkarīgs no kompānijas. Studiju laikā Andris ar nelielu pārtraukumu spēlējis kārtis 30 stundas. Pēc tām vienīgā vēlēšanās bijusi izgulēties.
“Veiksmīgi bijām aizvadījuši eksāmenu sesiju. Mācību prakse vēl nebija sākusies. Bija skaista vasara. Spēlējām, tad visi kopā devāmies paēst, un atkal atsākām spēli. Šodien neatceros, cik reizes uzvarēju vai zaudēju. Laikam biju viduvējs spēlētājs. Diezin vai arī pēc 30 stundām rezultāts var būt ar lielu amplitūdu. Maratona azarts bija.”
Andris atzīstas, ka viņam neesot īpašas veiksmes lietiņas vai talismana, ko turot kabatā, sākot spēli. “Vienu patiesību gan iesaku ievērot. Ejot spēlēt kārtis, nevajag sev iegalvot, ka es esmu un būšu par visiem gudrākais. Tāda pārliecība ved pretim neveiksmei. Arī katrā novadā ir atšķirīga spēles maniere. Piemēram, par to, kā dažādās situācijās turpināt spēli un tamlīdzīgi.”
Spēlei ir piestāvošas lietas
Nenoliedzami, ka zolīti galvenokārt spēlē vīrieši. Dažubrīd aina telpā patiesi līdzinās filmās skatītajām. A.Apinītis nenoliedz, ka kāršu spēlei piestāvot ne tikai kūpoša cigarete, bet arī kāds dzēriens. Ne vienmēr tam jābūt alkoholam.
“Vēlmes atbilst katra spēlētāja gaumei. Viens kāro minerālūdeni, otrs – alu, trešais – kaut ko stiprāku. Valda demokrātija. Es neesmu izņēmums. Ne vienmēr visi ir smēķētāji. Arī šajā ziņā pastāv savstarpējas sarunāšanas iespējas. Piemēram, studiju laikā mums bija noruna, ka pēc katras 24.partijas būs pārtraukums.”
Zolīte nav vienīgā kāršu spēle. Andris ir spēlējis arī tās, ko prot gandrīz visi bērni, piemēram, “Melno Pēteri”, “Melus, “Cūkas”, “Savu trumpi”, “1000” un citas.
***
Andris Apinītis
– Mācījies Latvijas Lauksaimniecības universitātē Ekonomikas fakultātē. Ilzenes pagastā vairāk nekā deviņus gadus bijis kolhoza priekšsēdētājs. Trīs gadus strādājis Latvijas Augstākajā Padomē. Septīto gadu ir Unibankas Gulbenes filiāles pārvaldnieks.
– Patīk – ja cilvēks izpilda dotos solījumus darbā un privātajā dzīvē. Labprāt diskutē, kā arī uzņemas iniciatīvu un vadību.
– Lielāko prieku sagādā – sarunas ar meitām Ilzi, Anitu un Lieni. Arī tad, ja par vienu tēmu katram ir savs viedoklis. Spēj uzklausīt citu idejas. Svarīgākais dzīvē – bērni.
– Nav – absolūts materiālists, bet uzskata, ka nauda dzīvē daudz ko nosaka. Prot naudu krāt un tērēt.
– Sliktākā īpašība – pārāk ilgi atceras nesaskaņas un pāridarījumus.
– Agrāk – studenta gados spēlējis kāzās. Mūzika bijusi gan sports, gan peļņas avots. Kopš
14 gadu vecuma vada automašīnu, tāpēc patīk autosports.
***
Kas izgudroja spēļu kārtis?
– Spēļu kārtis, iespējams, cilvēkam ir pazīstamas kopš tēlotājas mākslas rašanās, lai gan neviens nevar norādīt precīzu vietu un laiku. Ilgu laiku uzskatīja, ka kārtis izgudrojuši ķīnieši, jo agrāk Kīņā papīra nauda un spēļu kārtis faktiski bija viens un tas pats. Zināms, ka Ķīnā spēļu kārtis bija jau pirms 1000 gadiem. Kopš pirmajām dienām kārtis kļuva par vienu no likteņa paredzēšanas līdzekļiem. Viduslaikos burvji ar kāršu palīdzību paredzēja nākotni. Ir uzskats, ka kārtis Eiropā no karagājieniem atveduši krustneši. Vēl cits -, ka saracēņi no Spānijas tās ieveduši Itālijā. Daži domā, ka Austrumeiropā tās ieveduši čigāni.
– Sākotnēji pastāvējuši dažādi kāršu paveidi. Izplatītas bija figūru kārtis (22 kārtis komplektā, bez cipariem) un skaitļu kārtis (56 komplektā, nevienas bildes). Franči bija pirmie, kas izveidoja kāršu komplektu no 52 kārtīm. Viņi izmantoja skaitļu kārtis, no figūru kārtīm atstājot karali, dāmu un kalpu. Šo 52 kāršu komplektu pārņēma angļi. Pirmās kārtis bija zīmētas ar roku, attīstoties kokgriezumu tehnikai, spēļu kārtis kļuva lētākas un ātri izplatījās tautā.
