Sudrablapsu un polārlapsu kaušana sākusies SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” Beļavas pagasta Letēs.
Sudrablapsu un polārlapsu kaušana sākusies SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” Beļavas pagasta Letēs. Šogad kopumā paredzēts iegūt un realizēt 8200 lapsādu.
“Šis būs veiksmīgs gads, jo pircēju interese par lapsu ādām palielinās. Mums galvenais ir to veiksmīga realizācija, lai gūtu peļņu un atlīdzinātu kredītu par jauno saldētavu, ko atklājām šāgada jūnijā,” stāsta SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” direktore Vaira Vērse.
Lai gan ādu ieguve saimniecībā sākās novembra pirmajās dienās un ilgs apmēram līdz decembra vidum, jau šinīs dienās zvērsaimniecībā ieradās pārstāvji no Krievijas firmas Sanktpēterburgā, lai novērtētu lapsu ādas un vienotos par realizācijas cenu.
“Ar viņiem mums ir vairāku gadu veiksmīga sadarbība. Šogad viņi pie mums vēlas iegādāties 6000 sudrablapsu un polārlapsu ādu. Par ādām interesējās arī pārstāvji no Helsinkiem, bet Krievijas tirgū tās maksā dārgāk nekā citās valstīs,” stāsta V.Vērse. Lielākais pieprasījums tirgū ir pēc sudrablapsu ādām. Tās pārdos arī vietējā tirgū. Direktore atzīst, ka katru gadu veidojas cenu konkurss, bet produkciju realizē tam, kas vairāk maksā. Ja pircēju ir vairāk, iespējams izvēlēties.
“Ādas vērtību nosaka pēc tās garuma un akota, tāpēc ir labāk, ja tās ieguves laikā ārā ir aukstāks laiks,” bilst direktore. Viņa atzīst, lai gan pieprasījums pēc sudrablapsu ādām ir lielāks, izdevīgāk audzēt polārlapsas, jo tām metienā ir vairāk kucēnu. Tiklīdz beigsies kaušanas sezona, sāksies nākamā – lapsu pārošana.
Zvērsaimniecība pamazām paplašinās. Šogad izveidota vēl viena brigāde, kurā ir 200 pamatsastāva zvēri. Nav zudis sapnis par jaunas barības virtuves izbūvi, kas kļuvusi par nepieciešamību, bet tam nepietiek naudas, jo desmit gadus jāmaksā kredīts par moderno saldētavu, kuras kopējā vērtība ir 109 800 latu. Gadā tie ir 17 000 ASV dolāru. Saldētavā mīnus 22 un mīnus 36 grādu temperatūrā iespējams izvietot no 300 līdz 350 tonnām zivju. Saimniecībā atjauno arī sprostus lapsām.
Direktore stāsta, ka vasarā dienā lapsām izēdina piecas tonnas barības – zivis, subproduktus un miltus. Ziemā, kad ir tikai pamatsastāva dzīvnieki, – tonnu dienā.
“Lapsām izbarojam zivis, ko ievedam no Igaunijas un Salacgrīvas, kā arī subproduktus no Dānijas. Lai būtu lētāk, ir vienošanās ar ūdeļu audzēšanas saimniecību Madonas rajonā, ka ūdelēm izbaros pārstrādātus lapsu, bet lapsām – ūdeļu kautķermeņus,” stāsta V.Vērse.
Zvērsaimniecībā ir minimāla kadru mainība. Direktore to vērtē pozitīvi. Palīgus aicina talkā tikai lielāko darbu sezonā.
“Šobrīd strādā 12 zvērkopji, bet ir izveidojusies cilvēku rinda, kas gatavi nākt strādāt saimniecībā, tiklīdz atbrīvosies vieta. Viens zvērkopis aprūpē apmēram 170 pamatsastāva lapsas. Cenšamies nodarbināt vietējos iedzīvotājus. Nesen saimniecībā sāka strādāt veterinārārsts un brigadieris,” stāsta V.Vērse.
