Foto: "Pexels" – Neesmu es nekāds sūnu vecis! – man aiz muguras dusmīgi izsaucās kāds kungs, un cita, daudz klusāka un sievišķīgāka balss viņu tūlīt steidza kušināt: – Neesi, neesi,...

Foto: "Pexels.com" 1.daļa šeit Arī šoreiz vārda izvēle jaunajam tēlam viņam prasīja daudz laika. Vairākas reizes pāršķirstījis darbā uz kāda galda pamanīto grāmatiņu “Vārdu noslēpumi”, vakarā pastaigājoties balsī izrunājis dažus...

Foto: "Pexels" Pēc viņa varēja noregulēt pulksteni – katru darbdienu precīzi 7.30 viņš izgāja no mājām, iesēdās automašīnā, izlīkumoja caur ielu krustojumiem, lai pēc 20 minūtēm pārkāptu kāda sen dibināta...

Foto: "Pexels" – Tev pašai mēlei vaļīgas eņģes! – Arvīda kliedza telefonā, kaut garais signāls vēstīja, ka īsā saruna jau sen beigusies. – Tu, tizlā kūtspakaļa! Tu, apdauzītā skopule! –...

Foto: "Pexels.com" Es viņu pamanīju ne uzreiz, jo kā parasti vispirms ieinteresēti vēroju apkārtni – arī šajā nomaļajā Pafosas ieliņā netrūka sētmalē augošu milzīgu kaktusu, pie namu durvīm – zaļojošu...

Foto: no privātā arhīva Ja Kipras senākajiem iedzīvotājiem pajautāsiet, kurš no gada divpadsmit mēnešiem ir vissvarīgākais, viņi ilgi nedomājot atbildēs: marts. Savādi, vai ne? Vispirms viņi šo savu atbildi pamatos...

ATTĒLS: NO “PIXABAY.COM” Ar Ludmilu pirmoreiz satikos astoņdesmitajos gados, kad meklēju dzīvokli pilsētā. Tolaik viņa dzīvoja ķieģeļiem apmestas privātmājas vienā galā, bet otru vēlējās izīrēt. Māja jau tolaik bija ļoti...

Foto: "Pexels" Valdemārs sevi nesauc par vecu, kaut ne tik sen cienīgi sagaidījis to apaļo nodzīvoto gadu skaitli, kur statenisko bezgalības zīmi papildina izteiksmīga nulle. Izteiksmīga, jo maķenīt lielāka par...

Foto: "Pexels" – Nē, kategoriski – nē! – dusmīgi izsaucās Arnolds, kad Nadīna viņam kārtējo reizi jautāja, kā vīrs gribētu atzīmēt savu apaļo jubileju. – Kas gan tur ko svinēt?...

Foto: "Pexels.com" 1.daļa šeit Ja kāds domā, ka skolotājas zvans Zigurda mammai pirmdienas vakarā bija pārsteigums, tad viņš maldās. Dienas laikā skaļās mājas ballītes notikumi bija jau vairākkārtīgi izvētīti, jo...

Foto: "Pexels.com" – Zigi, tu atkal samelojies? – Jautrīte koķeti piemiedza kreiso aci, bet viņas pirksti rotaļīgi pieskārās vīrieša mēteļa pogai. – Ja godīgi, tad tikai pavisam nedaudz… sabiezināju krāsas,...

Foto: "Pexels" 1.daļa šeit Bernadeta joprojām nespēja pieņemt domu, ka viss, kas ar viņu gandrīz septiņdesmit gadus ilgajā dzīvē noticis, ir tas, ko viņa ar saviem vārdiem, domām un darbiem...

“Vecums nudien nenāk viens,” īgni pie sevis purpinādams, Vitolds vēl un vēlreiz mēģināja ieslidināt roku padilušā pusmēteļa piedurknē. Kad beidzot tas izdevās, piere jau bija nosvīdusi un mugura slapja. Attapies,...

Foto: "Pexels" 1.daļa šeit Atvainojusies, ka no garās runāšanas rīkle pavisam izkaltusi, tante Veronika sniedzās pēc neizdzertās ūdenskrūzes, bet mana iztēle tikmēr steidza zīmēt visdažādākos scenārijus, kādi varētu rasties iereibušam...

Foto: "Pexels" Kopš dienas, kad Cīruļu pāris testēja astoto publiskās vietās pieejamo frikadeļu zupu, bija pagājušas jau divas nedēļas, bet tantes Veronikas klusi izčukstētajam solījumam “es tev kādā dienā piezvanīšu”...

Foto: "Pexels" 1.daļa šeit Pamanu, ka arī Cīruļa kungs, kas manos stāstos līdz šim figurējis kā Kurmja kungs un daudzu atmiņā tā arī aizķēries tieši ar šo vārdu (Ne velti,...

Foto: "Pexels.com" Laiku palaikam, kad man sakārojas panašķoties ar sātīgu maizes zupu, kas gan visai reti atrodama tuvāko kafejnīcu vai krogu ēdienkartēs un tādēļ nākas iztikt ar rupjmaizes kārtojumu, dodos...

Foto: "Pexels" Kā vēlāk noskaidrojās, bijušo klasesbiedru atvadīšanās pēc raibās ballītes daudziem bijusi patiesi sirsnīga, jo beigusies ar vārdiem: “Rīt es tev piezvanīšu!” Astrīda sen zināja, ka šo frāzi nevajadzētu...

Foto: "Pexels" 4.daļa šeit Līdzīgās domās laikam jau bija arī Silva, jo, sparīgi sasitusi plaukstas, viņa skaļā balsī visus aicināja sēsties pie galdiem. Arī Astrīdai sagribējās aplaudēt, bet ne jau,...

Foto: "Pexels" 3.daļa Tā kā Astrīda pat nepaspēja apskatīt atbraukušo četrotni, Silvas klusinātais jautājums, vai Astrīda pazīst kādu no viesiem, viņā izraisīja smaidu – jau pašā sākumā bija skaidrs, ka...

Foto: "Pexels" 2.daļa – Mašīna! – skaļi izsaucās Tamāra un vienā mirklī izskrēja pagalmā. Arī Astrīdai vienu īsu mirkli sagribējās steigties līdzi, kaut vai lai savām acīm ieraudzītu, kas tur...

Foto: "Pexels" 1.daļa šeit Kā jau pēc daudziem saviļņojošu jūtu uzplūdā pieņemtiem, ne līdz galam izsvērtiem lēmumiem arī šoreiz spēji izteiktais “braukšu!” nākamajā rītā Astrīdas prātā svilināja un viļājās kā...

Foto: "Pexels"-"Pixabay Savulaik, kad Astrīda izlēma iegādāties mobilo tālruni un viņai piedāvāja izvēlēties vienu no pieejamajiem numuriem, viņa apstājās pie sev tīkamas un zīmīgas ciparu kombinācijas, ne mirkli neaizdomājoties, ka...

Foto: "Pexels" – Man no tevis neko nevajag, – viņa izkliedza un no visa spēka aizcirta durvis. – Man ne no viena neko nevajag! Ejiet jūs visi uz elli! Es...

Foto: "Pexels" – Tu stingri turi? – jau nez kuro reizi klusā balsī jautāju brālēnam Harijam, tādā veidā domādama stiprināt viņā svarīga darba veicēja apziņu. Manīju, ka rūtainais vilnas lakats,...

Foto: "Pixabay" – Govi pārsēji? – rīta agrumā vaicāja balss no mana sapņa, un tai bija tik labi pazīstama noskaņa, ka ierasti lēnīgā mošanās atvērās līdz sūrai smeldzei pazīstamā mirklī...

Foto: "Pexels" Jau atkal pieķeru sevi aizdomājamies par nejauši saklausītu frāzi, šoreiz uz ielas, kaut daudz biežāk tās manas ausis sasniegušas, sēžot autobusā vai atrodoties kādā ļaužu pulcēšanās vietā. Bieži...

Foto: "Pexels". Līdzīgu atmiņu albuma galeriju šodien paver arī vienkāršs drēbju skapis. Katrs zina, ka tur laiku palaikam vajadzētu veikt revīziju, nu, kaut vai tāpēc, lai gadiem krātā bagātība neliktu...

Foto: "Pexels" Ilgi domāju par šī atmiņu stāsta nosaukumu, jo pirmā doma, kas spontāni ienāca prātā bija “Krāmi”, bet – vai gan par krāmiem var saukt tās lietas, kas kādam...

Foto: no privātā arhīva Cik negaidīti un pēkšņi saskaršanās ar kādu lietu, smaržu vai garšu var atsaukt atmiņās sen piemirstus notikumus un izjūtas, esmu jau iepazinusi. Arī šoreiz – atlika...

Foto: Iveta Krūmiņa Tā kā manam tētim vārds bija Jānis, un Jānis bija arī viņa tuvākais un tālākais draugs, par Līgovakara svinēšanu Mūsmājās tika runāts jau no maija sākuma. Mamma...

Foto: Iveta Krūmiņa Arvien biežāk pamanu, ka nekas nenotiek tāpat vien, ka nejaušības galu galā veido secīgu notikumu virkni, kas galu galā noved pie likumsakarīga rezultāta. Vai gan no rīta...

Foto: Iveta Krūmiņa Kādreiz man šķita, ka Jēkabs ir visdīvainākais cilvēks, kādu es pazīstu. Neparasts šķita viņa stūrainais, padruknais augums ar nedaudz uzrautajiem, platajiem pleciem un izteikto žokli, kas sejai...

Foto: Iveta Krūmiņa Jau no bērnības man ir patikuši agri vasaras rīti, īpaši tie mirkļi, kad saule, tikko modusies, lēnīgi raušas virs apvāršņa. Pļavas vēl kautrīgi piesegušās ar dūmakainajiem miglas...

Foto: "Unsplash". Pēc ilgiem laikiem atkal nesteidzīgi klaiņoju pa Vecrīgu un ieelpoju tās īpašo vēsturisko gaisotni. Tiesa, daudzas studiju gados iepazītās un iecienītās vietas mainījušas savu seju, modernizētas, tomēr ir...

FOTO: NO "PIXABAY.COM" 1.daļa šeit Pāris nedēļas vēlāk Borisa noorganizētajā fiktīvo laulību ceremonijā līgava bija īsta un tērpta ekskluzīvā šifona kleitā. Arī nopirktais līgavainis izskatījās ne slikti, bet katram bija...

FOTO: "PIXABAY.COM" Smalka auguma, nevainojami gracioza melnmate, fascinējoši vijīgām kustībām iekļaujoties mūzikas ritmā, kā rotaļājoties apkalpoja bāra leti ielenkušos klientus. Trausla kā porcelāna vāze un maiga kā japāņu zīds viņa...

Foto: Iveta Krūmiņa – Tu man nepatīc, – viņš teica, pienācis pie manas gultas un nostājies tieši priekšā. Tas nekas, ka pirms brīža es gulēju aizvērtām acīm un varbūt pat...

Foto: "Pixabay". 1.daļa šeit Šoreiz Natālija izlēma apspriesties ar vīru – ko viņš teiks par Irinas piedāvājumu. Brīdi klusējis, Oļegs pasauca Viktoriju – viņaprāt, piecgadīgam bērnam arī varētu būt savs...

FOTO: MI/“PLAYGROUND.COM”. Savulaik Natālija un Irina bija ļoti labas draudzenes – tā vismaz domā Irina, kaut Natālijai par nu jau zināmo notikumu virzību ir pavisam cits stāsts, turklāt krietni atšķirīgs...

FOTO: NO “PLAYGROUND.COM”. Kā taifūns viņa ienesās viesu pilnajā istabā un uzreiz metās pie bufetes, kas viesistabas stūrī bija novietota jau pirms gadu desmitiem un, kā liecināja mīkstajā linolejā iegrimušās...

Foto: "Pixabay" . 1.daļa šeit Skaļa nopūta telefona klausulē šoreiz izskanēja vienlaicīgi abās pusēs: tante Veronika izpūta ilgi krāto nomācošo izjūtu nastu, es – sliktās priekšnojautas par turpmākajiem notikumiem. –...

Ilustrācija: “Playground.com" Piecpadsmitā februāra diena vēl tā īsti nebija uzņēmusi apgriezienus, un es vēl ne līdz galam paveikusi savus rīta cēlienu darbus, kad tālruņa displejā iemirgojās tantes Veronikas vārds. Atzīšos,...

Foto: "Pixabay". Vakar attapos: kopš pēdējās sarunas ar tanti Veroniku pagājis gandrīz mēnesis. Nez, kā viņai tur tagad klājas? Līdz šim, kā tik kaut kāds notikumiņš, kas daudz maz atbilda...

attēli: no "playgroundai.com" Tā kā tantes Veronikas stāstā iestājās pauze, ko varēja iztulkot dažādi, katram gadījumam uzdevu tiešu jautājumu, kas man jau pirms laba brīža bija ienācis prātā:– Varbūt Lotāram...

Foto: "Pexels". – Tu man vari sakarīgi izskaidrot, kāda ir atšķirība starp banketu un furšetu? – izlaižot telefona sarunās ierasto sasveicināšanās frāzi “Tu mani klausies?”, tante Veronika man iekliedz ausī...

Foto: "Pexels". 3.daļa šeit – Tu domā, ka man kāds ļāva tā vienkārši – aizvērtām acīm un klusumā – sēdēt un apdomāties? – ar rūgtuma pieskaņu balsī jautāja tante Veronika....

Foto: "Pixabay". Sākums šeit un šeit - Pārsteigums – tas skan intriģējoši, – cerīgi iestarpināju tantes Veronikas stāstījumā. – Protams, ja vien nav nepatīkams… – Ai, pat nezinu, pat šobrīd...

Foto: "Pixabay". Sākums šeit Sagramstījusi uz žurnālu galdiņa aizripojušo pudelīti, tante Veronika atviegloti nopūtās, īsi uzsauca telefonā man: “Pagaidi, tūlīt!” – un pusčukstus noskaitīja divdesmit pilienus. Dzirdēju, kā mierinošā dzira...

Foto: "Pexels". - Tu atbrauksi uz manām bērēm? – tante Veronika elsa man tieši ausī, un pēc viņas balss, ko nedaudz pārveidoja telefoni un attālums, man šķita – dveš ar...

Foto: "Pexels". Aiz puspavērtajām durvīm aizsākās strīds: Jūlijs steidzināja savu draugu, teikdams, ka laika palicis pavisam maz, bet Tjoma atkliedza, ka, neatradis atslēgu, prom neies. Jūlijs samērā mierīgā tonī atgādināja,...

Foto: "Pexels". Un tad viņa izlēma. - Ar manu atļauju jums pietiktu? – Lonija koķeti pasmaidīja. – Tās durvis uz jūsu dzīvokli galu galā atrodas manā istabā. Ja jau tas...

Foto: "Pexels". No tantes Veronikas raibo stāstu pūra prātā palicis vēl viens, un tā sākums meklējams krietni senā pagātnē. Ar pašu Veroniku tas gan saistās maz, vairāk ar pusmāsu Loniju...

Foto: "Pexels". Šajā rītā viss izskatījās citādāks nekā iepriekš – to Elvīra ievēroja, vēl tikko atvērusi acis: gaišāks un šķiet arī siltāks, lai gan apkure dzīvoklī jau sen bija ieslēgta...

Foto: "Pexels". Šīs skaņas... No kurienes tās? Vēl tikko uz ielas valdīja pilnīgs klusums – šķita, ka pilsēta atpūšas no ikdienas trokšņiem. Tikai vējš, reizēm klusu iesvilpdamies, savā nodabā draiskojās...

Foto: "Diserafinodynasties.ca". Kaut arī šis stāsts lielā mērā skars tantes Veronikas un Lotāra būšanas un nebūšanas, galvenie notikumi tomēr risinās ap Ervīnu vai pareizāk – Ervīna purkšķi. Birute, sapratusi, ka...

Foto: "Pexels". Kā labi zināms, ja viens pasaka vārdu “nekad”, tad otram jāsaka: “Nekad nesaki nekad”. Pieturējos pie stereotipiem un atgādināju tantei Veronikai šo seno dzīves gudrību, bet viņa, it...

Foto: "Pexels-Pixabay". Kopš tantes Veronikas pēdējā apciemojuma bija pagājis jau paprāvs laiciņš, līdz pati izlēmu piezvanīt un apjautāties, kā tad viņai klājas. Par to, ka Lotārs piekritis piedāvājumam dzīvot Veronikas...

Foto: "Pexels". Līdz šim sēdējusi saspringusi, taisna kā svece, tante Veronika pēkšņi noliecās uz priekšu un abām rokām satvēra galvu: - Goda vārds, es neko tādu ar to cirvi, tik...

Foto: "Pexels". Ar tanti Veroniku mani saista visai attālas radnieciskas būšanas. Reiz gan mēģinājām konkretizēt šo neskaidro dzimtas koka bildi un, galvas kopā sabāzušas, ilgi sēdējām pie sašvīkotas papīra lapas....

Foto: "Pexels". Kad vēlā vakara stundā dzīvokļa durvju zvans mani izrauj no pirmsmiega snaudas, pusbalsī pati sev noburkšķu: „Atkal kādam blēņas prātā!” Reta bijusi tāda diena, kad puišeļu bariņš, joņojot...

Foto: Pārsla Konrāde. Krietnu laiciņu uzturējusies ēnā, Digna beidzot sajuta piezogamies vēsumu. Jau kopš pamošanās brīža viņa apzinājās: bezgalīgi slēpties no pasaules laivā nevarēs. Gribi vai negribi, nāksies atgriezties pie...

Foto: Pārsla Konrāde. ***Ievilcis airus laivā, Modris ļāvās niecīgajai vēja pūsmai. Tādā karstumā zivis neķērās. Pēkšņi uznākušais laiskums mudināja atlaisties guļus un kādu brīdi ļauties laivas inercei. Ja apbrauktu meldriem...

Foto: Aija Pastare. Laiva līgani šūpojās ezera viļņos, ar katru mirkli vairāk tuvodamās ūdensrozēm. Digna slinki pastiepa roku un ar pirkstu galiem mēģināja tās aizsniegt. Sapratusi, ka bez piepūles tas...

Foto: Iveta Krūmiņa. Rudzupuķes... Tās vienmēr bijušas Nellijas mīļākās puķes, kaut piemājas dārzā nekad nav audzētas. Viņai patika tās meklēt plašajos labības laukos, kas no visām pusēm ieskāva māju, saplūkt...

Foto: "Pexels". Prāvam laiciņam bija jāpaiet, līdz norima Ilmāra aizvainojums. Iespējams, tas rimtos arī agrāk, ja vien Eleonora savus mīluļus tik bieži neturētu lodžijā – svaigs gaiss viņiem, redziet, esot...

Foto: "Shutterstock". - Elles izdzimumi! – Ilmārs nikni izsaucās, kad Eleonoras suns kārtējo reizi negaidot ierējās viņam pie pašas auss, un kaut kur dzīvokļa iekšpusē kā atbalss ieskanējās nikna vaukšķēšana....

Foto: Iveta Krūmiņa. - Tas gan būtu numurs, ja visi seksu gribošie sāktu izpausties uz naudas zīmēm! – Ilgvars pārtrauc manas fantāzijas. – Tu to spēj iedomāties? Atver naudas maku,...

Foto: Iveta Krūmiņa Tā palīdzēšot sasildīties. Pats viņš gan tikai mazdrusciņ, jo jāstūrē, bet viņa lai dzerot, kamēr tiek silti. Vīns, protams, abus satuvina. Atraisās valodas un smiekli, bet īsti...

Foto: Iveta Krūmiņa. - Tūlīt iedošu naudu benzīnam, - teicu savai somai vai pareizāk – labam paziņam, kurš todien bija apsolījies mani aizvest tālākos ciemos. Naudas maks, kaut gana paprāvs...

Jogita Krūmiņa (Liedskalniņa) ar mazo Ivetu pie “Stūrām” 1959.gada pavasarī. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Mūsmājas ābeļu dārzā, pavisam netālu no bišu stropiem, laika gaitā bija iesējusies diezgan plaša neaizmirstuļu...

Foto: "Pexels". Kad Kiprā pie manas meitas jau atkal ciemos pieteicās atnākt Anastasija, šķita, es pat sajutu, kā satraukumā notrīsēja manu mazbērnu sirsniņas. Protams, neiztika arī bez skaļiem protestiem, jo...

Foto: no "Dzirksteles" arhīva. Katru gadu 3.maijā, no rīta mostoties, kā pirmo iedomājos mammu. Pateicoties viņai, man ir dota iespēja mācīties šo dzīvi, ko bagātu darījuši cilvēki, kas dažādos laika...

Foto: no "Dzirksteles" arhīva. Ne reizi vien dzīvē ir gadījies pamanīt virkni dažādu notikumu, kas, absolūti neatkarīgi cits citam sekojot, galu galā izveido zināmu kopsakarību. Reizēm to gribas saukt par...

Antra Liedskalniņa ar dēlu Hariju 1965.gadā. Foto: no Ivetas Krūmiņas albuma. Esot kopā ar mammas māsu Antru, esmu mācījusies daudz – gan Atklāsmes brīnumu un Piedzīvojumu prieku, gan Mīlestības gaišumu...

Foto: "Pexels". Kaut arī spocīgajiem un biedējošajiem trokšņiem bēniņos bija radies reāls izskaidrojums, baiļu sajūta no tumšajām pažobelēm manī neizzuda. Varētu teikt, ka pie tā vainīgs bija meistars Kārlis, kurš...

Foto: "Pexels". Domāju, ka katrā senā mājā ir tāda vieta, kas tās iemītnieku atmiņās saistās ar noslēpumainību un bērnības bailēm. Tā ir tāda vieta, kur bez pieaugušajiem nešķiet droši iet,...

Foto: no privātā arhīva. No visām ciemītēm man vislabāk patika Anne, lai gan pareizāk būtu teikt – viņas saimniecība un viss, kas ap to. Pasē gan viņai esot rakstīts Annas...

Mana vecmamma Anna Liedskalniņa ar kaimiņieni Juzefu Bāņukalni 1981.gada jūlijā. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Bezgala rosīgajā mammas māsas ikdienā palaikam atradās laiks tuvāku un tālāku kaimiņu apciemošanai, bet...

Harijs “Stūru” pagalmā ar saviem nopietnā darba ratiņiem. Foto: no Ivetas Krūmiņas personiskā albuma. Pirms dažām dienām pārcilāju grāmatu plauktus – meklēju kādu senu pasaku krājumu, kad no Jaunsudrabiņa “Zaļās...

Foto: no privātā arhīva. Domāju, ka sēņošana ir katra īstena latvieša nepieciešamība, jo vismaz vienu sēņu mērci rudens pusē katram gribas izgaršot. Arī Mūsmāju iemītniekiem piemita šī dziņa, tāpēc, ieklausoties...