Jau
pēc divām dienām spēkā stāsies zāļu verifikācijas sistēma.
Lai arī, vadoties pēc WHO
(World
Health Organization)
datiem, ik gadu pasaulē no viltotiem medikamentiem mirst teju
700 000 cilvēku, tā ne tuvu nav vienīgā masveidā viltotā
prece. Pārtikas
produktu starpā, piemēram, visbiežāk vilto apelsīnu sulu, medu
un trifeļu sviestu, kā arī mellenes, pienu, zivis, safrānu,
olīveļļu, granātābolu sulu un kafiju. Turklāt pārsvars jeb 75%
aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar viltotiem
pārtikas produktiem vai arī nevar apgalvot pretējo.
Dati,
kas ievākti fleksiblā iepakojuma ražotāja IMMER Group veiktās
aptaujas ietvaros, liecina, ka 25% Latvijas iedzīvotāju kaut reizi
ir saskārušies ar pārtikas produktu viltošanas gadījumiem.
Savukārt 47% pieļauj, ka šādi gadījumi varēja notikti. Turklāt
ir sakarība starp izglītības līmeni un faktu, vai pircējs ir
pamanījis, ka prece ir viltota. To aptaujāto starpā, kas apgalvo,
ka ne reizi nav saskārušies ar viltotām pārtikas precēm, 37% nav
augstākās izglītības. Savukārt to aptaujāto starpā, kas ir
konstatējuši viltojumu vai nevar apgalvot pretējo, vien 29% nav
augstākās izglītības.
Viltotie
pārtikas produkti ir bīstami tādēļ, ka nav skaidrības par to,
kāda tiem ir izcelsme un kvalitāte. Rezultātā cilvēks var
saindēties, smagi saslimt vai pat nomirt. Protams, Latvijas
iedzīvotāji sastopas ne tikai ar vietējā ražojuma preču
viltojumiem. Latvijā vilto arī pazīstamu zīmolu kafiju un
konfektes. Lietuvā Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta
inspektori pirms kāda laika aizturēja 120 tonnas neidentificētas
izcelsmes gaļas. Regulāri atrod sasaldētas un sālītas zivis,
ikrus, kā arī konstatēti gadījumi, kad gaļas produkti tiek
ražoti privātmāju garāžās. Igaunijā piecu maltās gaļas
ražotāju produkcijā konstatēta putnu gaļa, lai arī uz etiķetes
tā netika norādīta. Tādēļ nav pārliecības par gaļas
kvalitāti, kā arī nevar apgalvot, ka tā nav bīstama cilvēkiem
ar alerģiju.
2013.
gadā dažāda veida viltoto preču – no pārtikas līdz apģērbam
– pasaules tirgus jau sasniedza 0,8 triljonus ASV dolāru. Šobrīd
šis cipars ir vismaz divas reizes lielāks. “Viltoto preču dēļ
Eiropas ražotāji cieš zaudējumus par vismaz 85 miljardiem eiro
gadā, kas sastāda 5% no visa importa apjoma. Taču runa pat nav par
zaudējumiem biznesā, būtiskākais, ka tas ir reāls apdraudējums
cilvēku veselībai,” stāsta Irina Mirošņika, IMMER Group
prezidente. “Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik
gadu no viltotām zālēm nomirst teju 700 000 cilvēku. Bet
Eiropā farmakoloģiskās kompānijas, kas cieš zaudējumus, ir
spiestas atlaist no darba desmitiem tūkstošu darbinieku. Tā ir
tieša un šausminoša ietekme uz cilvēku dzīvi, bet farmakoloģijas
joma – ir tikai vienas nozares piemērs.”
Kādas
ir iespējas ar to cīnīties? Dati
liecina, ka 32% aptaujāto, kas identificējuši viltojumu, to
noteica pēc iepakojuma ārējā izskata. Tas atšķīrās no
oriģināla. Taču lielākā daļa patērētāju (66%) viltojumu
konstatēja tikai pēc garšas. Proti, ir ne vien samaksājuši par
to, bet pakļāva sevi saindēšanās riskam. “Par laimi, jautājums
ar zālēm ir jau atrisināts – tagad pienāca pārtikas produktu
kārta. Ar vienkāršām tehnoloģijām, piemēram, aizsargkrāsām,
personalizētiem zīmogiem vai jau ierastiem QR kodiem, ikviens var
paņemt produktu no veikala plaukta un pārliecināties, ka to ir
ražojis tas ražotājs, kas norādīts uz iepakojuma. Pastāv arī
retāk sastopamie preces aizsardzības veidi. Piemēram,
pseidohologrammas, RFID- un DOT-kodi, Track & Trace tehnoloģija.
Tas viss tikai šķiet sarežģīti, taču patiesībā to var
vienkārši pielietot ikdienas dzīvē, un tas atrisina apdraudējuma
cilvēku dzīvībai un veselībai problēmu,” uzsver Irina
Mirošņika.
Jau
šodien, lielveikalā pērkot steiku vai malto gaļu, var redzēt,
kur govs ir izaudzēta, ar ko tā tika barota, kurā rūpnīcā gaļa
ir pārstrādāta, kā tā tika transportēta. Daži olīveļļas
ražotāji ar tehnoloģiskiem risinājumiem var uzrādīt datus par
olīvu ražošanas un pārstrādes ķēdi līdz pat to nonākšanai
veikala plauktā. Visa šī informācija par absolūti jebkuru preci
var būt pieejama patērētājam, un cilvēkiem ir tiesības to zināt
produktu un preču izvēles brīdī. Ir jātiecas uz to, lai uz katra
produkta būtu detalizēta informācija, kas ļauj pārliecināties,
ka prece ir droša.
Kādēļ
šīs tehnoloģijas vēl nav plaši izplatītas? Visbiežākie
iemesli viltojumu skaita pieaugumam ir augstie tarifi un nodokļi,
globalizācija un zemas tirdzniecības barjeras, zems investīciju
līmenis uzņēmumos savas preces aizsardzībai un augstie ienākumi
no viltojumiem. To pastiprina zems tiesībsargājošo instrumentu
līmenis starptautiskā un nacionālā līmenī (vai arī to
neesamība), kā arī tas, ka patērētāji apzināti iegādājas
viltotas preces. Daudzi vēlas ieekonomēt un nopērk viltoto preci,
tādēļ, ka nav informēti par iespējamām sekām un ietekmi uz
veselību. Vēl viens iemesls, kādēļ lielākā daļa preču vēl
nav aprīkota ar verifikācijas tehnoloģijām, ir uzņēmumu bailes
publiski atzīt, ka to produkciju mēdz viltot, jo tas negatīvi
ietekmēšot to reputāciju. Taču labāk būtu atklāti atzīt šo
problēmu un piedāvāt pircējiem risinājumu, kas ļauj atšķirt
to produkciju no viltotās.
