2017.gads
kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim
zemākais bojāgājušo skaits – 134 cilvēki, kas ir par 15% mazāk
nekā 2016.gadā. Tāpat pērn bija rekordzems bojāgājušo gājēju skaits –
50, un to skaits samazinājies par 9% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Latvija
pēdējos gados ir viena no ES līderēm ceļu satiksmes negadījumos
bojāgājušo skaita samazināšanā. 158 bojāgājušo 2016.gadā bija zemākais
rādītājs valsts vēsturē un bojāgājušo skaita samazinājums par 16%
salīdzinājumā ar 2015. gadu bija ceturtais straujākais bojāgājušo skaita
kritums ES.
Šo
komplekso darbību rezultātā kopš 2000. gada ceļu satiksmes negadījumos
bojāgājušo skaits uz Latvijas
ceļiem samazinājies četras reizes – no 635 bojāgājušajiem 2000. gadā
līdz 134 bojāgājušajiem pērn. Savukārt ceļu satiksmes negadījumos
ievainoto skaits šajā laika periodā ir samazinājies par 9% (5402
ievainotie 2000. gadā un 4942 ievainotie 2017.gadā).
Pateicoties
satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un uzvedību ceļu
satiksmē, piemēram,
drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir
sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā izraisītajās ceļu satiksmes
negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu
samazinājies septiņkārtīgi.
Kaut
arī pieejamie dati liecina par ievērojamu ceļu satiksmes negadījumos
bojāgājušo skaita samazinājumu,
to apjoms uz miljonu iedzīvotāju vēl aizvien ir viens no augstākajiem
ES, tādējādi atbildīgajām institūcijām ceļu satiksmes drošības
uzraudzības un kontroles jomā joprojām ir jāplāno intensīvs darbs.
Zinošs autovadītājs, drošā transportlīdzeklī
Virzoties
uz kopējo mērķi – uzlabot satiksmes drošību – ne mazāk svarīgs ir
topošo autovadītāju apmācības un pārbaudes process, kura teorētiskā
un praktiskās braukšanas sadaļa tiek nemitīgi pilnveidota. Kā vienu no
pēdējiem jaunumiem var minēt video jautājumu ieviešanu eksāmenos no
2018. gada pavasara, kas mudinās autovadītājus laikus prognozēt un
atpazīt bīstamas satiksmes situācijas, kā arī prasmes
rīkoties šādās situācijās, kā arī citu risku novērtēšana un iespējamu
ceļa satiksmes negadījumu novēršana.
Droša
satiksme nav iedomājam bez droša auto, tāpēc tehniskajā apskatē tiek
ieviestas jaunākās un modernākās tehnoloģijas, Papildus tam ikdienā
tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, savukārt, lai
veicinātu autovadītāju izpratni par drošu auto, jau sešus gadus visā
apskates stacijās tiek organizēti “Tehniskās apskates nakts” pasākumi.
Infrastruktūras uzlabojumi
Lai
uzlabotu satiksmes drošību pēdējos gados ir veikti arī ievērojami
ieguldījumi valsts autoceļu infrastruktūrā, kā arī rīkotas izglītojošās
kampaņas par autoceļu segumu specifiku dažādos gadalaikos un drošas
braukšanas ieteikumiem.
Pateicoties
ieguldījumiem valsts autoceļu remontdarbos, kopš 2012,gada par 22% ir
palielinājies labā un ļoti labā tehniskā stāvoklī esošo valsts
galveno autoceļu īpatsvars. Ja 2012.gadā šādā stāvoklī bija 35% valsts
galveno autoceļu, tad 2017.gadā tie jau bija 57,3%. Tieši galvenie
autoceļi ir visvairāk noslogotie un uz tiem ir lielākā satiksmes
intensitāte.
Veicot
remontdarbus valsts autoceļu tīklā, pieejamā finansējuma robežās tiek
uzlabota satiksmes drošība vietās un posmos, kur regulāri fiksēti
ceļu satiksmes negadījumi, vai ir reģistrēti tā saucamie “melnie
punkti”. Autoceļu rekonstrukcijas projektu ietvaros tiek pārbūvēti
krustojumi, izbūvēti apļveida krustojumi, likvidēti kreisie pagriezieni,
veikti citi infrastruktūras uzlabojumi.
Pieejamo
līdzekļu robežās tiek ierīkoti arī apgaismoti gājēju un velosipēdistu
ceļi, tādā veidā paaugstinot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku
drošību, jo tiek atdalīta transporta un velosipēdistu un gājēju
satiksme.
Realizējot
lielāko pēdējo gadu autoceļu attīstības projektu – Ķekavas apvedceļu –
tiks būtiski uzlabota satiksmes drošības situācija uz Bauskas
šosejas, kā arī tiks uzlaboti satiksmes apstākļi deviņās vietās, kas ir
“melno punktu” reģistrā.
Uzlabojot
satiksmes drošību uz šosejas Tīnuži – Koknese (P80), kur bija vērojams
liels frontālo sadursmju skaits, 2016.gadā tika izveidotas akustiskās
ribjoslas, kuras informē autobraucējus ja tie iebrauc pretējā
braukšanas joslā. Šādu marķējumu plānots ieviest arī citos autoceļu
posmos.
Kontrole uz ceļa
Viens
no efektīvākajiem instrumentiem kā uzlabot drošību uz ceļiem ir
regulāra satiksmes dalībnieku kontrole uz ceļa. To var nodrošināt gan ar
stacionāro, gan ar pārvietojamo fotoradaru palīdzību. Nākamgad Latvijā
uz ceļiem darbosies jau 100 stacionārie fotoradari. Tāpat pozitīvu
ietekmi uz satiksmes drošību devusi Valsts policijas netrafarēto auto
iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas
ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem šoferiem.
