Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika
liecina, ka 2017.gadā samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku
dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas
darbu skaits.
2017.gadā
kopumā VUGD reģistrējis 18 384 izsaukumus, no kuriem 8714 bija uz
ugunsgrēkiem, 7287 uz glābšanas darbiem un 169 uz meža
ugunsgrēkiem, savukārt 2214 no izsaukumiem bija maldinājumi.
Aizvadītais gads izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo
samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, bet palielinājies –
uz glābšanas darbiem.
No visiem
aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem, 2587 reizes
dzēsti ugunsgrēki dzīvojamās mājās, 624 – transportlīdzekļos,
178 publiskajās ēkās un 114 ražošanas ēkās, bet 2864 reizes
dega neapsaimniekotas ēkas un atkritumi. Samazinājies arī
izsaukumu skaits uz kūlas ugunsgrēkiem – 2016.gadā tika
reģistrēti 2560 kūlas ugunsgrēki, savukārt 2017.gadā tikai
2253.
VUGD vērš
uzmanību, ka kūlas un atkritumu ugunsgrēku nemainīgi augstais
skaits ik gadu, ir iedzīvotāju izpratnes un attieksmes pret
drošības jautājumiem rādītājs. Kā zināms, liela daļa
ugunsgrēku izceļas tieši cilvēku bezatbildības un neapdomības
dēļ, kā arī nereti elementāru ugunsdrošības prasību
neievērošanu ikdienā.
Par 6%
samazinājies ugunsgrēku skaits
Pēdējos
gados ir novērota tendence, ka ugunsgrēku skaits pakāpeniski
samazinās – salīdzinot ar 2016.gadu, aizvadītajā gadā
reģistrēti par 6,18% mazāk ugunsgrēku. Visvairāk ugunsgrēku
reģistrēts tieši Rīgā un tās apkārtnēs – 2261.
Rīgā
visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Latgales priekšpilsētā –
589, savukārt no republikas pilsētām visvairāk dega Daugavpilī,
kur kopumā dzēsti 546 ugunsgrēki, bet novados vislielākais
ugunsgrēku skaists reģistrēts Daugavpils novadā – 196, Dobeles
novadā – 195 un Tukuma novadā – 146.
Samazinājies
ugunsgrēkos bojāgājušo skaits, bet palielinājies izglābto
skaits
Salīdzinot
ar iepriekšējiem gadiem, 2017.gadā bojāgājušo skaits ir vidēji
uz pusi mazāks kāds tas bija septiņus gadus atpakaļ. No visiem
aizvadītajā gadā bojāgājušajiem 50 bija vīrieši, 27
sievietes, bet trīs bojāgājušajiem dzimums nav zināms.
Bojāgājušo
vīriešu vidējais vecums bija 54,9 gadi, savukārt sievietēm –
65,8 gadi. 2017.gadā Rīgā ugunsgrēkos gāja bojā 17 cilvēki,
bet no republikas pilsētām traģiskākā situācija bija
Daugavpilī, kur ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki, savukārt
Alūksnes novadā un arī Saulkrastu novadā gāja bojā pieci
cilvēki.
Analizējot
statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem
cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši
ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība,
neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem
ugunsgrēkiem. No 80 bojāgājušajiem cilvēkiem, 48 gāja bojā
dienas laikā, savukārt 24 no visiem bojāgājušajiem bija bez
noteiktas dzīvesvietas vai ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem.
36% jeb 29
cilvēki ir gājuši bojā Rīgā un tās apkārtnē, 25% jeb 20
cilvēki – Latgalē, 16% jeb 13 cilvēki ir gājuši bojā Zemgalē,
15% jeb 12 cilvēki – Vidzemē, bet 8% jeb 6 cilvēki Kurzemē.
Pagājušajā
gadā pieaudzis ugunsgrēkos izglābto cilvēku skaits – izglābti
382 cilvēki, tai skaitā 43 bērni, kas ir par 31% vairāk nekā
2016.gadā. Šis izglābto cilvēku pieaugums apliecina ugunsdzēsēju
glābēju operatīvo rīcību ugunsgrēkos, kā arī tas skaidrojams
ar to, ka pēdējos gados ugunsdzēsējiem glābējiem ir uzlabots
ekipējums un aprīkojums, kas ļauj profesionālāk pildīt savus
pienākumus.
Par
13,4% pieaudzis dažādos negadījumos izglābto cilvēku skaits
Aizvadītajā
gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 7287 glābšanas darbus, kuros
kopumā izglābti 518 cilvēki, kas ir par 13,4% vairāk nekā
2016.gadā. No visiem izglābtajiem cilvēkiem 142 bija nepieciešama
palīdzība, lai pēc ceļu satiksmes negadījumiem izkļūtu no
avarējušām automašīnām, 117 cilvēki atrasti pēc apmaldīšanās
purvos vai mežos, 61 cilvēkam bija palīdzība nepieciešama
dažādu sadzīves negadījumu dēļ, savukārt 64 izglābti pēc
negadījumiem uz ūdens vai ledus.
VUGD
apkopotā statistika liecina, ka aizvadītajos sešos gados
ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpnēm izcēluši vairāk
noslīkušu cilvēku, nekā gāja bojā ugunsgrēkos. Lai gan
pagājušajā gadā noslīka 102, kas ir pēdējos gados zemākais
noslīkušo cilvēku skaits, tomēr tam par iemeslu vairāk bija
vēsie laikapstākļi aizvadītajā vasarā. Līdztekus noslīkušo
cilvēku skaits ir skaidrojams arī ar cilvēku pārgalvīgas un
neapdomīgas rīcības izraisītiem traģiskiem negadījumiem
atpūšoties tieši pie ūdenstilpnēm peldsezonas laikā.
2018.gadā
VUGD aicina iedzīvotājus neaizmirst un savlaicīgi parūpēties par
savu un līdzcilvēku drošību, lai arī turpmāk ugunsgrēkos
bojāgājušo cilvēku skaits samazinātos!
