Šīs dienas man bijušas ļoti rosīgas un bagātas notikumiem. Aizvakar , Zaļajā cetrurtdienā,biju uz savu pirmo pensionāru pasākumu, kurš notika mūsu bijušajā Rēveļu pamatskolā. Tur tagad ir Rankas pagasta muzejs, Jauniešu centrs, bibliotēka un datoru kabinets.
Muzejā bijām pirmie apmeklētāji, muzejs ļoti bagāts. Materiālos redzēju arī savas uzņemtās skolas bildes un skolas darbības laika datordarbus. Patīkami.
Pasākums bija veltīts Lieldienām. Sēdējam pie klātiem galdiņiem, līdzi bija pašu kārumi, mājasmāte uzvārīja piparmētru tēju, pagasta pārvaldnieks visus iepriecināja ar dāvanu kasti, kurā bija visādi našķi, arī maza balzama pudelīte, tas lieti derēja pie tējas.
Muzeja vadītāja , bijusī skolas direktore, vadīja mūsu pasākumu, iepazīstināja ar muzeju. Daudzi pensionāri ir bijušie skolas skolēni, viņiem bija sevišķi interesanti. Mazu koncertu sniedza Jaunpiebalgas skolas mūzikas skolotājs – dziedāja un pats spēlēja pavadījumu uz ģitaras. Man tā patika, ka reizēm no saviļņojuma asaras acīs saskrēja.
Ballīte notika skolas aktu zālē, uz liela ekrāna slīdēja dažādas ar skolu un Rankas pagastu sasitītas bildes.
Dalījamies pieredzē par olu krāsošanu, runājam par ticējumiem, saistītiem ar Zaļo ceturtdienu. Es stāstīju šādu ticējumu: Zaļajā ceturtdienā , var arī Lieldienās, jāgriež dzirnas un vienam no mājiniekiem jāprasa: “Ko tur mal ?” Es atbildu : “Mušas maļu, mušas maļu !” Tā jaatkārto trīs reizes – tad vasarā mājās nebūs mušu. Es to procesu noorganizēju ar piparu dzirnaviņām, redzēs, vai mušas to vasarā ņems vērā.
Viss bija jauki un visi sarunājām, ka vajag satikties biežāk un sadarboties ar jauniešiem. Varbūt viņiem noderēs kāds padoms gurķu skābēšanā vai citās dzīves gudrībās.
Vakar un šodien stādu ārzemju stādus, vīnoga un rozes ļoti labas, kartupelīši- superagrie- gan mazi kā īkšķa galiņi, bet asniņi ir , zemenēm kuplas, dzīvas saknītes, bet lapiņas 1-2 – pastīdzējušas. Latvijā ,droši vien, ir labāki stādi, bet reklāmai ir liels spēks un patīk, ka var saņemt pa pastu.
Jauku pavasari vēlot ,Māra
Rankā, 23.aprīlī
