Tuvojas pirmā advente. Pirmo dāvinājumu šajā sakarā tika saņēmusi arī Gulbenes novada pensionāru biedrība “Atspulgs 5”. Tikai novembra sākumā ar priekšlikumu atjaunot nedaudz pieklusušo sadarbību pie “Atspulgs 5”priekšsēdētājas Annas Vīgantes griezās “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” pārstāve Lana Upīte, bet jau 2019.gada 26.novembrī, apstiprinot savu piedāvājumu nopietnību, apvienība dāvāja biedrības valdes locekļiem izglītojoši – izklaidējošu Madonas apkaimi slavinošu vietu apmeklējumu.
Nezinu, vai atradīsies kāds tuvējo novadu iedzīvotājs, kuram tīkami ir sieri, kurš nebūs baudījis Madonas novada zemnieku saimniecības “Līvi” kazu fermas “Labrīt” ražotos sierus. Tagad noteikti ir par kādu šo sieru atzinēju vairāk, jo mazais ceļojums sākās ar tieši šīs ievērojamās vietas iepazīšanu.
Protams, visiem bija
iespēja, kas arī tika izmantota, iepazīties ar kādu no 350 kazām,
to otrām pusītēm, kuras gan bija krietnā mazākumā, bet
galvenais jau bija fermas īpašnieka, Atzinības krusta kavaliera
Raimonda Meldera stāstījums par veiksmēm un neveiksmēm šajā ne
vieglajā un ne ienesīgajā lauksaimniecības jomā. Stāstījums
bija caurstrāvots ar humoru, atceroties ne vienu vien anekdotisku
gadījumu iz dzīves, ar toizsaucot smieklus, līdz ar ko atvēlētais
laiks paskrēja nemanot.
Taču fermas apmeklējuma obligātajā
repertuārā vēl bija arī “Labrīt” ražojumu no kazu piena
degustācija: šoreiz tās bija siera bumbas eļļā, baltās siera
bumbas, siera bumbas ar ķiplokiem, siera bumbas ar kazāboliņu,
siera bumbas ar baravikām. Nu kolosāli!
Meldera kungs apsolīja, ka pēc Jaungada visas šīs delikateses varēs iegādāties arī veikaliņā fermas teritorijā. Nobeigumā vēl arī karstas tomātu biezzupas, kuru īpaši pikantu un veselīgu padarīja šķīvī ievietotās siera bumbiņas ar ķiplokiem – cienasts, kurš šajos vēsajos laika apstākļos visiem ļoti, ļoti gāja pie sirds.
Tālāk “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” autobusiņš vizināja pensionārus uz Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētumu, sauktu arī par trešo botānisko dārzu Latvijā, kur atvērta adventes vainagu darbnīca un kur bija paredzēta dienas aktīvākā daļa – adventes vainaga izgatavošana ar savām rokām, atbilstoši katra mākslinieciskajai gaumei. Darbam nopietnību un svarīgumu piedeva tas, ka katrs savu mākslas darbu drīkstēja ņemt līdzi, lai izmantotu pats, vai dāvinātu kādam tuvam cilvēkam. Tāds klusums, kāds valdīja šo darbam atvēlēto laika periodu – vairāk kā stundu, liekas, ka nav bijis vēl nevienā biedrības valdes saietā ilgāk par vienu minūti. Bet kāds bija gandarījums un prieks, kad visi savācās pie izejas durvīm, kur arī tika izdarīta kopbilde.
Nu nebija neviena, kuram acis nestaroja, raugoties uz savu adventes brīnumu. Un tādā pacilātā garastāvoklī, kaut arī krietni noguruši, pensionāri atgriezās mājās, izsakot lielu paldies viņus pavadošai Lanai Upītei. Tāpat vissiltākos pateicības vārdus par šo brīnišķīgo dāvanu visu pasākumā piedalījušos pensionāru vārdā Anna Vīgante telefoniski veltīja apvienības vadītājiem.
