Strādājot
ar pēdējā laika iniciatīvām kriminālsodu politikas jomā, rodas
iespaids, ka esam pašiem nemanot sākuši pildīt kādu “valsts
sodu politikas plānu” vai “ieslodzījuma vietu revitalizācijas
programmu”, par kuru lielākā daļa no mums varētu gūt
priekšstatu, ja palūkotos uz vairākiem Saeimā izskatāmiem
Krimināllikuma grozījumiem kopumā. Katra jauna iniciatīva
stiprina pārliecību par to, ka jaunbūvējamais Liepājas cietums
tiešām ir ļoti tālredzīgs projekts un to pat iespējams derētu
paplašināt, kamēr vēl nav pabeigti projektēšanas darbi. Tas, ko
es, kā juriste saskatu: esošā politiskā vara ar kriminālsodu
politikas palīdzību ir sākusi agresīvi sargāt savas tiesības uz
iedzīvotāju nodokļiem un nodrošināties ar visa veida
pārspīlētiem kontroles mehānismiem pār indivīdu un tā
izteiksmes un rīcības brīvību.
Tā
vien izskatās, ka visi “burkāni” jau ir izbeigušies un
palikušas tikai “rīkstes”, jo kā lai savādāk saprot to, ka
viens pēc otra tiek ieviesti aizvien bargāki sodi ar reālu
brīvības atņemšanu: gan par “aplokšņu algu” izmaksāšanu,
gan par valsts varas diskreditēšanu, gan par jaunām politiskām
iniciatīvām.
Par
tādu jaunievedumu, kā cietumsods par “aplokšņu algu
izmaksāšanu”1,
būtu skaidrs: centieni apkarot ēnu ekonomiku ir vainagojušies ar
smagu piedraudējumu uzņēmējiem, valsts budžetam VAJAG naudu. Ir
acīmredzami – uzticība tam, ka valdība godprātīgi tērē valsts
budžetu, ir pilnībā sagrauta: jebkuras skaistas infografikas par
budžeta naudas tēriņiem pamatīgi noblāv blakus ziņām par VID
darbinieku likumpārkāpumiem un neizskaidrojamiem ienākumiem, kā
arī valsts naudas izšķērdēšanu, pieminot kaut vai to pašu
skandālu VID ēkas sakarā. Turklāt, ja rūpes par godīgiem
uzņēmējiem un vēlme aizsargāt darba ņēmējus būtu tik liela,
tad loģiski būtu pirmkārt ķerties klāt pie algu nemaksātājiem,
kuri smagi piekrāpj darba ņēmējus, ciniski atstājot cilvēku bez
iztikas līdzekļiem. Ja valsts sev paredzētos nodokļus var
izprasīt no uzņēmēja, piedraudot ar smagām sekām, tad attiecībā
uz tādiem darba devējiem, kuri apzināti, ar nodomu algas neizmaksā
pilnībā, vai daļēji, nav nekāda regulējuma un darbinieks paliek
viens, cīnoties tiesā par savu taisnību. Ja vien cietumsoda
ieviešana par aplokšņu algu izmaksāšanu ietu roku rokā ar
negodprātīgo darba devēju kontroles mehānismu, ieviešot
kvazitiesas vai darba strīdus komisijas, līdzīgi Igaunijas un
Lietuvas praksei, tad varētu apgalvot, ka tā ir uzņēmēju godīgas
konkurences vides sakārtošana. Taču Latvijas gadījumā – šāds
sods ir kārtējā varas agresijas izpausme, kura nenesīs vēlamos
rezultātus.
Kam kalpo
Krimināllikums? Vai jaunie sodi ir domāti, lai mūs pasargātu, vai
iebiedētu? Kāpēc, piemēram, valdība un likumdevējs gadiem ilgi
“spēlējas” ar dzimumnoziedzniekiem, te samazinot, te
paaugstinot sodus par šaušalīgiem noziegumiem pret mazgadīgiem
bērniem?2
Kāpēc “jāauklējas” ar dzērājšoferiem, kuri katru gadu
nogalina desmitiem cilvēku?3
Kāpēc
nav lietderīgi sargāt mūsu iedzīvotājus no noziegumiem? Redzot
to, cik lielās diskusijās reizēm ieslīgstam par visai nebūtiskām
lietām, tai pašā laikā klusu un ātri pieņemot nopietnus
krimināllikuma pantus, manī nerodas pārliecība par to, ka valstī
tiek virzīta izsvērta un koordinēta kriminālsodu politika. Šobrīd
jau veidojas situācija, ka par neuzmanīgi izteiktu vārdu – vai
tā būs pakļaušanās amatpersonas spiedienam, vai pastāvošās
valsts iekārtas sirsnīga nolamāšana, cilvēks var saņemt lielāku
sodu, nekā par rūpīgi plānotu noziegumu pret personas veselību
un dzīvību. Pakāpeniski atgriežamies sociālismā ar tās
dumjākām tradīcijām – cietumsodiem par politiskām anekdotēm.
Jā gan – atskanot šādiem juristu viedokļiem, noslēdzās
apspriede pie nu jau slavenajiem šī gada 3.marta grozījumiem
krimināllikumā desmitajā sadaļā “Noziegumi pret valsti”4,
kuri paredz būtiski paplašināt sodīšanas iespējas par ļoti
dažādi traktējamām rīcībām un izteiktiem viedokļiem.
Likumprojektam ir pievienota plaša anotācija, kurā tiek skaidrotas
dažādas situācijas, kurās šie jaunie panti tiktu piemērojami,
kā arī paskaidro dažādus jēdzienus 5.
Neskatoties uz apjomīgu anotācijas tekstu, pēc tās izlasīšanas
rodas vēl vairāk jautājumu.
Tā,
piemēram, likumprojekta 81.pants “Pret
Latvijas Republiku vērsts aicinājums” , kas paredz brīvības
atņemšanu tostarp arī par publisku aicinājumu gāzt valsts varu
vai grozīt valsts iekārtu, anotācijā tiek
skaidrots šādi: “Darbības, kas vērstas pret Latvijas
Republikas konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresēm,
likumprojektā ir kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību
rakstura (organizatoriskas, vardarbīgas vai jebkādas citas
darbības).”
… “Nodarījumu sastāvi ir nošķirami
atkarībā no noziedzīgās darbības, nevis apdraudētajām
interesēm. Vēršanās pret jebkuru no Latvijas Republikai vitāli
svarīgajām interesēm pēc būtības ir vēršanās pret Latvijas
Republiku kopumā”.
No izlasītā izriet, ka jebkura sabiedrības
neapmierinātība ar valsts līmenī pieņemtiem lēmumiem, politiku
vai valsts pārvaldē notiekošo, varētu tikt kvalificēta kā
valsts intereses apdraudoša. Bet valsts intereses var traktēt ļoti
plaši.
Vai
pilsoniskās iniciatīvas par Latvijas izstāšanos no Eiropas
Savienības, par Latvijas atteikšanos piedalīties patvēruma
meklētāju izmitināšanas plānā, vai arī jaunu patvēruma
meklētāju neuzņemšanu, iniciatīvas pret Transatlantiskās
tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) parakstīšanu,
arī turpmāk varētu tikt uzskatītas par valsts interesēm
kaitējošām darbībām un vai parakstu vākšana par tautas vēlētu
prezidentu tagad apdraudēs pastāvošo valsts iekārtu? Vai sauklis
“Atlaist Saeimu!” tagad arī būs noziedzīgs?
Tāpat ir interesants jaunais pants: 6. KL 81.1 pants
“Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības
interesēm vērstā darbībā”, kurš paredz atbildību par
palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā
darbībā, pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Likuma
autori panta nepieciešamību skaidro ar cīņu pret propagandu un
dezinformācijas izplatīšanu, kas izpaužas tai skaitā valsts
amatpersonu diskreditēšanā.
Un
ko tagad iesākt žurnālistiem, kuri reizēm ar saviem nepatiesiem
apgalvojumiem un apcerējumiem mēdz diskreditēt Latvijas valsts
amatpersonas starptautiskās sabiedrības acīs? Vai Ingai Spriņģei
par Re:Baltica pētījumu6,
dažiem tvitera ierakstiem7
un citām dīvainām aktivitātēm8,
tagad būtu jādodas cietumā par to, ka viņa dezinformē sabiedrību
un sagroza valsts varas pārstāvju politiskās iniciatīvas faktus?
Tas jau būtu par traku! Neuzskatu, ka šāda kriminālsodu politika
ir jelkādā veidā savietojama ar Satversmes 100.pantā noteikto
cenzūras aizliegumu. Tagad gan būtu īstais laiks visiem cīnītājiem
par vārda brīvību celties kājās un iestāties pret nopietnu
apdraudējumu katra žurnālista un politiski aktīva indivīda
izpausmes brīvībai, ja vien vārda brīvība šiem cīnītājiem
neaprobežojas tikai ar tiesībām apcerēt eksperimentālu dzejoli
skolā.
Bez
jau pieminētajiem pantiem jaunajā likumā ir vēl daudz dažādu
dīvainību, bet mulsina tas, ka, uzklausot daudz konstruktīvas
kritikas no deputātu puses, iesniedzēji no Drošības policijas uz
beidzamo lasījumu solījās vien pielabot to pašu skaidrojošo
anotāciju, atstājot pašus pantus nemainīgus. Nezinu gan, vai
aizturot cilvēku par aicinājumu nevardarbīgi grozīt valsts
iekārtu, policija vēl papildus paspēs ielūkoties divu desmitu
lapaspušu garajā anotācijā?
Skaidrs
gan ir viens: gatavojoties karam, lai kāda būtu šī kara forma, no
politiskās varas puses ir ļoti neapdomīgi iebiedēt savu tautu,
vienlaikus sagaidot no tās izlēmīgu rīcību svešas valsts
agresijas gadījumā. No ārējā apdraudējuma Latviju sargā NATO
kontingents un pieaugošais aizsardzības budžets, kurš prioritātes
ziņā jau ir pārspējis tautas ataudzes mērķi. Centīgi
bruņojoties ar dažāda vecuma un kalibra tehniku, būtu jāatceras,
ka drošas un spēcīgas valsts pastāvēšanas nosacījums, pirmkārt,
ir paēduši un laimīgi valsts iedzīvotāji. Turpretī, pats
vienkāršākais ceļš, kā saglabāt drošu, bet patukšu valsti,
ir – piemeklēt pantu katram “šaubīgajam” un ieviest tik
stingru režīmu, ka nodokļus visi maksāsim vēl pirms stāšanās
darbā, bet par kādām politiskām iniciatīvām pat padomāt būs
bail. Uz to arī ejam – uz to vienkāršāko ceļu, dārgie draugi!
1
http://www.la.lv/par-aploksnu-algu-maksasanu-draudes-cietumsods/
2
http://www.la.lv/tm-bernu-tiesibu-aizsardzibas-inspekcija-neizprot-grozijumus-kriminallikuma/
3
http://nra.lv/latvija/164781-kalnmeiers-kriminalatbildibas-piemerosana-problemu-ar-dzerajsoferiem-neatrisinas.htm
4http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#a
5http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b
6http://www.rebaltica.lv/en/investigations/russia_and_family_values/a/1297/putin%E2%80%99s_children.html
7
http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/29660-komentars-inga-springe-neiztur-melu-detektoru
8
http://www.medicine.lv/raksti/seminara-meginas-kliedet-mitus-par-jauniesu-seksualo-izglitibu
