Londona, 11.sept., LETA–BBC. Lai novērstu jaunu konfliktu izraisīšanos, ir savlaicīgi jāatrisina domstarpības par starpvalstu robežām Arktikā, uzskata ASV krasta apsardzes kontradmirālis Džīns Bruks.
“Nenoteikto robežu un lielo dabas bagātību dēļ izveidojies potenciāls konfliktam un konkurencei. Vienmēr pastāv konflikta risks,” sacīja Bruks. Tas īpaši attiecas uz situāciju, “kad nav konkrētu, precīzi noteiktu robežu, par kurām būtu panākta vienošanās”.
Pretenzijas uz lielāko Arktikas sektoru ir Krievijai, kas pagājušajā gadā okeāna dzīlēs zem Ziemeļpola novietoja valsts karogu, bet arī Dānija, Norvēģija, Kanāda un ASV ir iesaistītas robežstrīdos.
200 kilometru attālumā no Ziemeļpola uzturas Ķīnas zinātnieku kuģis, Krievija papildina savu jau tā iespaidīgo ledlaužu floti, bet ASV vasarā Aļaskas Arktikas piekrastē uzsāka glābšanas darbu pilotprogrammu.
Admirālis Bruks norāda, ka viņam ir labas darba attiecības ar kolēģiem viņpus Beringa jūras šaurumam. Notiek regulāra apmaiņa ar e-pasta vēstulēm, tomēr draudzības vizītes Krievijas Tālo Austrumu ostās atliktas. Iespējams, uz laiku, bet varbūt, ņemot vērā Gruzijas krīzi, tiks atceltas pavisam.
Jauna attiecību pasliktināšanās sarežģītajam reģionam var nākt tikai par ļaunu.
“Ir jāvalda sadarbības filozofijai, jo konkurence un konflikts Arktikā nenāks par labu nevienam, un tas turklāt nodarīs postu trauslajai ekosistēmai,” uzskata Bruks.
“Arktiskajiem ledājiem sarūkot, mainās laika apstākļi, kas ar laiku var ietekmēt spēcīgāku vētru rašanos. Šīs vētras, laika apstākļu sistēmas, sākas šeit un virzās uz dienvidiem,” skaidroja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas vistālāk ziemeļos izvietotās pētniecības stacijas zinātnieks Dens Endrs.
