Līdz 2019.gada 15.janvārim visi aicināti iesūtīt 2018.gada vārda,
nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus, aģentūru LETA informēja Rīgas
Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK).
Aptauju jau sešpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības (RLB)
Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku
savienību (LRS).
Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu. Pirmie ienāca jau 2018.gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja.
Joprojām aptaujas rīkotāji gaida iesūtījumus papildu kategorijā “gada
savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni
domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2018.gadā, arī amizantas
pārrakstīšanās vai pārteikšanās kļūdas. Te ir ziņās atrasts “sievietes
ķermenis, ko vēlāk atrada mirušu viesnīcas darbinieki” vai “Latviju
pārklāj ūdens kunkuļi”, “izīrē plašu 20 kvadrātmetru dzīvokli”, “VID
atklāj marihuānas audzētavu”, “mutē kūstoša zemeņu pīrāga recepte”,
“produkti, kas novērš izsalkuma sajūtas rašanos”, “stringi”, kur
vajadzētu būt “stingri”, vai “ieriebušie”, kur domāti “iereibušie”, u.c.
Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai
dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasa
sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos
u.c. Viens no piemēriem ir tirgotāju piedāvāti “ģemperi”.
Aptaujas rīkotāji norāda, ka gada vārdam derētu būt tādam, kas
2018.gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda,
kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas
– kas griež ausīs ne vien kā lieks ievazājums no svešvalodām, bet arī
lietojuma ziņā, piemēram, vārdu formas: “mūsu filiālē dienā apkalpojas
150 cilvēku” vai “pārliecinošs zaudējums”. Tāpat uzrodas vārdi, kas
vienkārši apzīmogo to, ko esam pieredzējuši: “oiks”, “kotlešu ēdāji”,
“čaulas kompānijas”, “maisi” u.c.
Spārnots teiciens ir tāds, kas pats par sevi aizgājis tautās – nekad
nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tas nāk no reklāmas vai
politikas laukiem. Vienubrīd tāds bija Jāņa Dūklava “neko neredzu”
(atkritumu pārstrādes jautājumā), “cilvēki Latvijai netipiskā apģērbā”,
Induļa Emša teiciens: “Es varu runāt, ko gribu, brīvā valstī. Un
atcerēties es nevaru, ko es runāju,” vai Alda Gobzema vārdi par to, ka
viss tiek darīts, lai “radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”.
Pieteikumi līdz 15.janvārim jāsūta uz e-pasta adresi
“gadavards@inbox.lv” vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas
attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu
biedrības namā – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un
pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu.
