Budžeta
tēriņu samazināšanas nolūkos Satiksmes ministrijas
parlamentārais sekretārs Jānis Butāns aicina partnerus valdībā
aktīvāk strādāt pie mediju politikas maiņas pasta piegāžu
jautājumos abonētajai presei.
Jau
ziņots, ka valdība lēmusi kompensēt izdevumus par abonētās
preses piegādēm. No valsts budžeta 2019.gadā kopā tiks
kompensēti 5,62 mlj.eiro, savukārt 2020.gadā plānots, ka šī
summa pieaugs līdz 5,9 mlj.eiro.
Abonētās
preses izdevēji informējuši, ka paši nevar atļauties samaksāt
par pasta pakalpojumiem, tāpēc lūguši turpināt kompensēt pasta
piegāžu izdevumus. Vienlaikus Kultūras ministrija, kas atbildīga
par valsts politiku abonētās preses jomā nesteidz meklēt
risinājumus kā valsts budžeta tēriņus padarīt lietderīgākus,
piegādājot abonēto presi. Par spīti grūtajiem laikiem valsts
budžetā, Satiksmes ministrija līdzekļus abonētās preses
izdevumu piegādei radusi, pārskatot elektrovilcienu iepirkuma
grafiku, kur VAS “Pasažieru vilciens” 2020.gadā ieplānoto
finansējumu depo celtniecībai un tehnoloģiju iegādei pārcels uz
2021.gadu, tādējādi atbrīvojot fiskālo telpu abonētās preses
izdevumu piegāžu finansēšanai.
Protams,
mēs esam bagāta valsts un varam maksāt par daudz ko, ironizē
J.Butāns, tai skaitā par valsts naudu piegādāt izdevumus
svešvalodā, piemēram, “Комсомольская правда в
Северной Европе”, “Семь суперсекретов”,
“Yachting World UK” un daudzus citus, kā arī izklaides
izdevumus kā, piemēram, “Citādā Pasaule”, “Mistērija”
vai “Ko ārsti tev nestāsta”. Saprotu, ka ir patīkami, ka
valsts samaksā, piemēram, par žurnāla “Mistērija” piegādi,
tomēr, vai tiešām sabiedrībai par savu nodokļu maksātāju naudu
šāda piegāde ir jāatbalsta, šaubos vai cilvēki, kas to nevar
atļauties ir priecīgi, ka viņiem netieši jāmaksā par piegādi
tiem, kas šo žurnālu var atļauties abonēt.
Vienlaikus
ir skaidrs, ka turpinot šādu valsts atbalsta politiku abonētās
preses piegādei, valsts budžeta tēriņi ar katru gadu tikai
pieaugs, un Satiksmes ministrija nav gatava turpmāk finansēt šādus
tēriņus. Mediju politika ir Kultūras ministrijas atbildības joma,
tāpēc aicinu aktīvāk strādāt pie problēmas risināšanas radot
skaidrus un caurspīdīgus kritērijus abonētās preses piegādei,
un nevar būt atrunas, ka ir grūti vai kādam neizdevīgi.
Varam
atbalstīt, piemēram, vietējo reģionālo presi latviešu valodā,
varbūt dienas un analītiskos laikrakstus vai vēl kādus, bet ne
jau visus izdevumus, kuru kopskaits pašreiz ir ap 1000 – skaidro
J.Butāns.
