Šokējošs un traģisks notikums bija sestdien Krievijā, kur netālu no Smoļenskas aviokatastrofā gājis bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un citas augstas valsts amatpersonas. Es nespēju notikušo komentēt. Es tikai zinu, ka Dievam ir kaut kas mums sakāms caur to visu traģēdiju un sāpi. Es aizlūdzu par bojā gājušajiem un par visu poļu tautu.
Pirms 70 gadiem Smoļenskas apgabalā Katiņā notika tāda pati traģēdija – 1940.gadā Staļina režīms nobendēja Polijas armijas virsniekus, tie apglabāti Katiņā. Toreiz tika likvidēta Polijas elite – apmēram 22 000 virsnieku. Arī tagad tas pats noticis. Esmu dzirdējis izteikumu, ka poļiem Katiņa ir kļuvusi par lāsta vietu. Man nepatīk tāds izteikums.
Ir atkārtojusies poļu tautas traģēdija. Notikumus pirms 70 gadiem joprojām mēģina noklusēt atsevišķas amatpersonas. Tagad par šiem notikumiem zinās ne tikai Eiropā, par to runās visā pasaulē. Tas ir solis pretī tam, ka beidzot tiks nosodīts ne tikai nacisms, bet arī padomju ideoloģija. Es ticu, ka notikušais liek sērot arī Gulbenē, kaut pirmdien pilsētā valsts karogu sēru noformējumā nebija daudz. Gribu ticēt, ka cilvēku sirdīs ir līdzjūtība, tas ir kaut kas vairāk par karoga izkāršanu.
