Ņujorka, 28.maijs, LETA–DPA. “Amnesty International” trešdien izvirzīja asas apsūdzības ASV un Eiropas Savienībai par Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (VCTD) neievērošanu un pieprasīja, lai tās atvainotos pasaulei.
Londonā bāzētā cilvēktiesību aizstāvju grupa izcēla vairākas valstis, arī Ķīnu, kuras pārkāpj VCTD, taču pastāvīgi ar to dižojas.
“Pasaules līderi ir parādā atvainošanos par Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā solītā taisnīguma un vienlīdzības nenodrošināšanu,” teikts “Amnesty” paziņojumā.
Savā gadskārtējā ziņojumā tā detalizēti apraksta ANO 1948.gada 10.decembrī pieņemto principu pārkāpumus.
Grupa norāda, ka cilvēki joprojām tiek spīdzināti un cieš no sliktas izturēšanās 81 valstī, tiek negodīgi tiesāti 54 valstīs un viņiem liegta izteiksmes brīvība 77 valstīs, kaut arī tās 60 gadus dzīvo saskaņā ar deklarācijā pieņemtajiem noteikumiem.
“Amnesty” mudina pasaules visvarenākās valstis uzņemties vadību, rādot paraugu, un demonstrēt kopīgu globālo redzējumu un kolektīvo vadību cilvēktiesību jomā, kur tās pašlaik nav.
“Vai ES un tās dalībvalstis var aicināt, lai Ķīna un Krievija respektētu cilvēktiesības, ja tās pašas piedalās spīdzināšanā?” jautāts ziņojumā, ar to domājot apgalvojumus, ka dažas ES dalībvalstis esot piekritušas ASV plāniem spīdzināt aizturētos šo valstu teritorijā.
“Vai ES var sludināt iecietību ārvalstīs, ja tā pati netiek galā ar čigānu, musulmaņu un citu tās robežās dzīvojošo minoritāšu diskrimināciju?” jautāts ziņojumā un norādīts, ka klupieni cilvēktiesību jomā mazina ASV un ES spēju ietekmēt citas valstis.
Ziņojumā asi kritizēta ASV prezidenta Džordža Buša administrācija, ka tā kopš 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem pārvērtusi debates par cilvēktiesībām “šķeļošā un graujošā” cīņā starp Rietumu un nerietumu nometnēm.
Ziņojumā nosodīta pašreizējā ASV administrācija par likumiem, kas vājina aizliegumu spīdzināt, kā arī izmantot paņēmienu, kas imitē slīcināšanu. Tajā norādīts, ka ASV prezidents Bušs atļāvis Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) turpināt slepeni aizturēt un nopratināt terorismā aizdomās turētās personas Gvantanamo jūras kara spēku bāzē Kubā.
“ASV valdībai nav izdevies nodrošināt pilnīgu atbildību sabiedrības priekšā par tās spēku ļaunprātīgiem pārkāpumiem Irākā,” uzsvērts ziņojumā.
“ASV administrācijas liekulīgais aicinājums iedibināt demokrātiju un brīvību ārvalstīs atspoguļojas tās nepārtrauktajā atbalstā Pakistānas prezidentam Pervezam Mušarafam, kurš apcietinājis tūkstošiem juristu, žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju un politisko aktīvistu par to, ka viņi pieprasījuši demokrātiju, likuma varu un neatkarīgu tiesu sistēmu,” teikts ziņojumā.
“Amnesty” lūdz jauno ASV prezidentu, kurš tiks ievēlēts novembrī, slēgt Gvantanamo.
Ziņojumā apsūdzēta Ķīna par ieroču piegādāšanu Sudānai, neraugoties uz ANO noteikto embargo, un Mjanmas militārās huntas apbruņošanu.
“Ķīna jau sen attaisno savu atbalstu agresīvajām valdībām Sudānā, Mjanmā un Zimbabvē, apgalvojot, ka cilvēktiesības esot suverēnu valstu iekšējā lieta, nevis ārpolitikas jautājums, jo tas atbilst Ķīnas politiskajām un komerciālajām interesēm,” norādīts ziņojumā.
“Amnesty” lūdz Krievijas jauno prezidentu Dmitriju Medvedevu uzlabot savā valstī stāvokli cilvēktiesību jomā un apzināties, ka ilgtermiņa politisko un ekonomisko stabilitāti var veidot atvērtā sabiedrībā un valstī, kas ir atbildīga sabiedrības priekšā.
“Amnesty” uzsver, ka cilvēktiesības nav Rietumu, bet gan globālas vērtības, kas jāatbalsta ANO, šogad atzīmējot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60.gadadienu.
