Vašingtona, 28.okt., LETA–AFP. Ja Baraks Obama nākamnedēļ tiks ievēlēts par ASV prezidentu, viņš liks vilties daudziem viņa apbrīnotājiem Eiropā, jo viņiem nāksies atklāt, ka Obamas rīcībā nav “burvju nūjiņas”, lai mainītu ASV ārpolitiku, brīdina analītiķi.
Analītiķi uzskata, ka demokrātu kandidāts, kuru salīdzinājumā ar viņa republikāņu sāncensi no republikāņu partijas Džonu Makeinu Eiropā atbalsta pārliecinošs vairākums, acīmredzot mainīs tikai diplomātijas stilu, bet ne saturu.
Nesen veikta aptauja liecina, ka 78% franču, 72% vāciešu, 68% spāņu, 66% itāliešu un 48% britu vēlētos, lai 4.novembrī tiktu ievēlēts Obama.
Tajā pašā laikā aptauja, kuru rīkoja televīzijas kanāls “France 24” un Parīzē bāzētais laikraksts “International Herald Tribune”, liecina, ka Makeinu atbalsta tikai 1% no aptaujātajiem frančiem, 5% vāciešu un 8% spāņu.
“Eiropieši sagaida, ka Baraks Obama ienāks kā prezidents, pavicinās burvju nūjiņu un viss būs savādāk,” norāda Ārlietu padomes eksperts Džeimss Goldgeiters.
“Ja viņš uzvarēs, mēs redzēsim lielas pārmaiņas tikai visā ASV ārpolitikas tonī,” uzskata bijušais diplomāts un transatlantisko attiecību speciālists.
Taču dažos galvenajos jautājumos, piemēram, NATO paplašināšanā un sakaros ar Krieviju, Obama “ir politiski daudz ierobežotāks”, runājot ar aģentūru AFP, atzina Goldgeiers. “Neviens ASV prezidents nevar pateikt krieviem: jā, jūs varat Gruzijā darīt, ko gribat.”
Kā teikts demokrātu kandidāta interneta vietnē, “Baraks Obama un (viceprezidenta amata kandidāts) Džo Baidens uzskata, ka NATO paplašināšana, kas palīdzēja Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm kļūt stabilām un demokrātiskām, ir jāturpina, ja jaunās kandidātvalstis ir demokrātiskas, mieru mīlošas un gatavas dot savu ieguldījumu mūsu kopīgajā drošībā”.
Obama ir solījis konsultēties ar ASV sabiedrotajām valstīm galvenajos starptautiskajos jautājumos vairāk, nekā to darījis pašreizējais prezidents Džordžs Bušs, taču vienlaikus viņš licis saprast, ka gaidīs lielāku sadarbību arī no eiropiešiem, it īpaši Afganistānā.
“Baraks Obama un Džo Baidens vēlēsies, lai sabiedrotie piešķir vairāk resursu kopīgajai misijai un atceļ dažus ierobežojumus savu karaspēka kontingentu darbībai šajā valstī,” teikts Ilinoisas senatora interneta vietnē.
Tāpēc demokrātu kandidāts ieņēmis prezidenta Buša administrācijas nostāju, mudinot Eiropas Savienību nosūtīt vairāk kaujas vienību cīņai ar nemierniekiem Afganistānā.
Tomēr demokrātu kandidāts solījis slēgt Gvantanamo līča cietumu, kurā tiek turēti sagūstītie islāmistu kaujinieki un kurš ir viens no galvenajiem iemesliem Buša nepopularitātei Eiropā.
Taču šajā jautājumā viņam nav būtisku domstarpību ar Makeinu, kurš arī solījis slēgt Kubā izvietotajā ASV militārajā bāzē iekārtoto cietumu, kur 272 ieslodzītie tika turēti gadiem ilgi bez oficiālas apsūdzības izvirzīšanas. Kritiķi apgalvo, ka šis cietums pārkāpjot ASV tieslietu sistēmas vēsturiskos principus.
Brukingsa institūta eksperts Džastins Vess, komentējot turpmākās attiecības ar Eiropu, uzskata, ka “pastāv nepiepildīto cerību risks, taču labai gribai vajadzētu ģenerēt pozitīvākas reakcijas”.
Tomēr, viņaprāt, stila maiņa var ietekmēt attiecības ar sabiedrotajām valstīm, tāpat kā Nikolā Sarkozī ievēlēšana Francijas prezidenta amatā uzlaboja Francijas un ASV saites, daudz neko nemainot pašos pamatos.
