Latvijas Banka šodien, 4. decembrī, laiž apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar Ziemassvētku zvaniņu attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.
Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Holgers Elers, un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg.
Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau vienpadsmit gadu; to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem (pilnu īpašo vienlatnieku klāstu var redzēt šeit).
Zvaniņiem gan kā skaņas instrumentam, gan kā rotājumam izsenis bijusi vieta Eiropas tautu ziemassvētku tradīcijās. Blakus piparkūku sirdij, kas nonāca uz vienlatnieka pirms gada, zvaniņi ir viens no Latvijā ierastiem svētku prieka simboliem.
Jauno 1 lata monētas reversā attēloti divi ar lenti sasieti zvaniņi. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2012. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.
Monētas kopējā tirāža ir 1 miljons, un tā tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām netiks papildināta.
Apgrozībā ir arī īpašie vienlatnieki ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes, krupja, pakava (divu veidu), alus kausa, piparkūku sirds un eža attēlu (http://www.bank.lv/nauda/1-lats-saisinati-ls-1). Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro. Jāpiezīmē, ka īpašo apgrozības monētu tradīcija pastāv arī eiro zonā, kur katra valsts reizi gadā var emitēt 2 eiro piemiņas (apgrozības) monētu. Par šo monētu dizainu un emisiju atbildīga katra atsevišķā eiro zonas valsts.
