Luksemburga, 12.febr., LETA. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 17,9%, kas ir lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina jaunākie ES statistikas biroja “Eurostat” dati.
Arī iepriekšējā ceturksnī visstraujākais IKP sarukums gada griezumā bija fiksēts Latvijā, bet otrajā ceturksnī ekonomika visstraujāk samazinājās Lietuvā.
Nākamais lielākais IKP kritums ceturtajā ceturksnī bijis Lietuvā – par 13%, Igaunijā – par 9,4%, Rumānijā – par 6,6%, Bulgārijā – par 6,2%, Ungārijā – par 5,3% un Čehijā – par 4,2%, bet visās ES valstīs kopā IKP samazinājies par 2,3%. Eirozonas ekonomika ceturtajā ceturksnī samazinājusies par 2,1%.
IKP kritums ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bijis visās 18 ES valstīs, par kurām “Eurostat” šobrīd bija pieejama informācija. Vismazākais IKP samazinājums bijis Francijā – par 0,3% un Portugālē – par 0,8%.
“Eurostat” aprēķinos par IKP izmaiņām ceturtajā ceturksnī izmantoti sezonāli izlīdzināti dati. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde iepriekš ziņoja, ka Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, samazinājies par 17,7%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 3,2%, kas tāpat ir lielākais kritums starp visām ES valstīm.
Nākamais lielākais samazinājums bijis Rumānijā – par 1,5% un Grieķijā – par 0,8%, savukārt lielākais pieaugums sasniegts Igaunijā – par 2,6% un Slovākijā – par 2%. Lietuvas IKP ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 0,2%.
Gan visās 27 ES valstīs kopā, gan 16 eirozonas valstīs IKP ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 0,1%. Šis pieaugums ir mazāks nekā trešajā ceturksnī, kad IKP bija audzis attiecīgi par 0,3% un 0,4%.
Šāda dinamika saistīta ar negaidīto ekonomiskās izaugsmes apstāšanos eirozonas lielākajā valstī Vācijā, kur IKP ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, apsīkstot privātajam patēriņam un investīcijām, nav pieaudzis, norāda aģentūra “Bloomberg”.
Sava ietekme bijusi arī Grieķijai, kur recesija ceturtajā ceturksnī padziļinājusies līdz 0,8%.
Ceturtā ceturkšņa dati, kas liecina par ekonomiskās izaugsmes apstāšanos, padziļina Eiropas valstu dilemmu, kā nodrošināt ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus cenšoties ierobežot parādus un budžeta deficītu.
