Iestājoties pavasarim, savas aktivitātes atkal atsākuši mantrači. Bruņojušies ar savu centrālo un galveno darbarīku – metāla detektoru un otru, ne mazāk svarīgu, – lāpstu, viņi dodas kārtējos sirojumos, atstājot aiz sevis sapostītas arheoloģiskās vietas, kara laika apbedījumus un citas vēsturiski nozīmīgas liecības.
Latvijas zeme ir bagāta ar arheoloģiskajām liecībām, kas stāsta par senāko vēsturi – to, par kuru nevar izlasīt dokumentos un par kuru nav rakstīto ziņu.
Līdzšinējie zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka apdzīvotība Latvijā sākusies jau pirms apmēram 11 tūkstošiem gadu. Samērā pilnīgam vēsturisko procesu attīstības skaidrojumam rakstīto vēstures avotu pietiek tikai apmēram par pēdējiem 200-250 gadiem. Par senākas vēstures notikumiem rakstītu dokumentu gluži vienkārši nav vai arī tie, kas pieejami, sniedz tikai nelielu ieskatu pagātnē.
Senāko laika posmu vēsturi ļauj skaidrot arheoloģiskais materiāls, kas ir kā stāsts, kuru jāmāk izlasīt. Arheoloģiskās liecības nav tikai senu rotaslietu, ieroču vai citu priekšmetu atradumi. Tie ir zemes slāņi, kas glabā gadsimtu gaitā uzkrājušās speciālistiem atpazīstamas liecības. Vienreiz ierokot, zemes struktūra tās sākotnējā veidā vairs nav atjaunojama.
Diemžēl pēdējo gadu laikā Latvijas arheoloģiskās liecības tiek postītas, neņemot vērā spēkā esošo likumdošanu. Likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi paredz arheoloģiskā mantojuma aizsardzību, arī gadījumos, kad tiek atklātas līdz šim vēl nezināmas arheoloģiskas liecības, par kurām saskaņā ar minētā likuma 17.pantu desmit dienu laikā atradējam jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Diemžēl mantrači likuma normas ignorē, līdz ar to kļūstot par likumpārkāpējiem un nereti iesaistot likumpārkāpēju statusā arī apkārtējos.
Mantraču darbība pēdējā laikā ir kļuvusi īpaši bezkaunīga – daudzajās interneta vietnēs tiek publicēti atradumi, kas izrakti no zemes, fotogrāfijas, savstarpējas konsultācijas. Tomēr visam pamatā ir viens – aprēķins, jo šīs lietas tiek tirgotas, rīkojot savstarpējas izsoles vai publicējot sludinājumus interneta starptautiskajā izsoļu vietnē “e-bay”.
Faktiski tiek zagta un pārdota daļa no Latvijas senākās vēstures, jo atrastās lietas nonāk Latvijas un ārzemju privātkolekcionāru rokās. Rakts tiek viss pēc kārtas – arheoloģiskie pieminekļi, to tuvākā apkārtne; vietas, par kurām ir liecības kā par iespējamām arheoloģiskajām vietām; 18.-19.gadsimta muižnieku un baronu kapsētas; gluži neitrālas teritorijas un tamlīdzīgi.
Latvijas Civillikums nosaka, ka apslēptu mantu svešā zemē meklēt nedrīkst. Un te nu rodas jautājums – vai tiešām visās vietās, kur tiek rakts, tas notiek ar zemes īpašnieku un apsaimniekotāju akceptu? Ja tā, tad kāpēc inspekcijai netiek sniegtas ziņas par atradumiem? Kur paliek atrastās liecības un cik lielā mērā tās vienkārši tiek iznīdētas? Tad kur īsti paliek ētika, interese par savas zemes vēsturi un cieņa pret pagātni? Arheoloģiskās liecības pamatā ir jāsargā zemē, kur tās glabājas jau simtiem gadu.
21.gadsimtam nav jābūt tam, kurā dažu gadu laikā tiek iznīcinātas pagātnes vēstures liecības. Mūsu pēctečiem nav jābūt tiem, kam arheoloģiju būs jābrauc mācīties ārpus Latvijas, kur tā būs saglabāta. Mēs neesam ne pirmie, ne pēdējie šīs zemes iedzīvotāji, un mums katram būtu jāizvērtē, ko mēs aiz sevis atstājam. Aiz segvārdiem internetā piesegušies “mihaliči”, “e-vitas”, “gollumi” Kurzemē, “hani”, “monarhisti” Vidzemē, “vallentini”, “wiesturi” Latgalē, “kamazi”, “alexandroidi” Zemgalē un vēl daudzi citi pa daļai vien nozog un izpārdod mūsu vēsturi, tāpēc aicinu iedzīvotājus un sabiedriskās organizācijas pievērst uzmanību šīm darbībām un vienaldzīgi nenoskatīties, kā tiek postīts un rakņāts.
Jums ir tiesības aizrādīt, pārbaudīt un sargāt to, kas pieder mums un piederēs tiem, kas šeit dzīvos pēc tam.
Lūdzu, ziņojiet par tām vietām, kur darbojas mantrači. Ja iespējams, fiksējiet to automašīnu numurus un fotografējiet pašus racējus. Informējiet par to Valsts policiju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālo nodaļu pa telefonu 64123834, 26634037 vai e-pastu “vidzeme@mantojums.lv”.
