Ikdienā
laiku pa laikam dzirdam par dažādu pensiju plānu ienesīgumu. Arī
dažādi pensiju plānu pārvaldnieki katrs aicina izvēlēties kādu
no viņu pārvaldītajiem pensiju plāniem. Par to, kas būtu jāņem
vērā, izvēloties pensiju plānu, skaidro pieredzējis aktīvu
pārvaldītājs, bankas Citadele meitas uzņēmuma “CBL Asset
Management” vadītājs Kārlis Purgailis.
Gandrīz
katram strādājošajam pensiju 2. līmeņa uzkrājumā ir uzkrāti
vairāki tūkstoši eiro
Pirmais,
ko ir svarīgi zināt – katram strādājošajam, kas dzimis pēc
1971. gada 1. jūlija, automātiski, maksājot nodokļus, tiek
uzkrāts individualizēts pirmā un otrā pensiju līmeņa uzkrājums.
Tikai trešais pensiju līmenis veidojas no brīvprātīgām
iemaksām. Katru mēnesi no katra iedzīvotāja darba algas seši
procenti tiek ieskaitīti pensiju otrajā līmenī. Šobrīd vidēji
vienam Latvijas iedzīvotājam ar 15 gadu darba stāžu pensiju 2.
līmenī ir uzkrāti 5000 eiro. Nav tik maz, lai par to neliktos ne
zinis, vai ne?
Šo
uzkrājumu pārvalda pensiju pārvaldītāji. Cilvēki var
brīvprātīgi izvēlēties sava pensijas otrā līmeņa uzkrājuma
pārvaldītāju un ieguldījumu plānu. Katram pensiju pārvaldītājam
ir izveidoti vairāki pensiju plāni, kas sadalīti vairākās
kategorijās, atbilstoši katra plāna ieguldījumu struktūrai.
Saskaņā ar katra plāna ieguldījumu stratēģiju galvenokārt tie
atšķiras ar aktīvu pārvaldīšanas procesa principiem, t. sk.,
cik lielu daļu no finansēm var ieguldīt uzņēmumu akcijās.
Vai
piedāvātais pensiju plāns atbilst manam vecumam?
Investīciju
teorija nosaka – jo garāks ieguldījumu periods, jo lielākus riskus
spēj uzņemties ieguldītājs. Pensiju uzkrājumu gadījumā tas
nozīmē, ka jaunākiem cilvēkiem piemērotāki ir plāni ar lielāku
akciju īpatsvaru. Ieguldījumi uzņēmumu akcijās ir pakļauti
lielākiem riskiem un lielākām īstermiņa svārstībām, taču
ilgtermiņā šādi ieguldījumi spēj nodrošināt lielāku ienesību
un līdz ar to arī lielāku uzkrāto pensijas kapitālu. Tādēļ
jaunākiem cilvēkiem (līdz 40 gadiem) iesaka izvēlēties pensiju
plānus ar maksimālu akciju īpatsvaru. Savukārt tiem, kuru vecums
tuvojas pensijai, – periodiski mainot ieguldījumu plānus,
izvēlēties arvien konservatīvākus, t.i., plānus ar mazāku
akciju īpatsvaru.
Brīdī,
kad līdz pensionēšanās vecumam atlikuši aptuveni 10 gadi,
cilvēkiem, kas vēlas savu pensijas uzkrājumu pasargāt no lielākām
vērtības svārstībām, ieteicams būtu izvēlēties konservatīvo
plānu, bez ieguldījumiem uzņēmumu akcijās. Taču jāapzinās, ka
šādi plāni nodrošina mazāku uzkrājuma vērtības pieaugumu.
Pašlaik tiek piedāvāti arī dzīves cikla plāni, kas automātiski
nomaina ieguldīšanas stratēģiju, līdz ar cilvēka vecuma
izmaiņām. Tādējādi pašam cilvēkam nav nepieciešams sekot
līdzi, kurā brīdī nepieciešams nomainīt pensiju plānu. Nereti
pārvaldītāji pie pensiju plāna nosaukuma arī norāda, kāda
vecuma cilvēkiem attiecīgais plāns ir piemērotākais. Piemēram,
“Millenials”, “16+”, “50+” u. tml.
Pārbaudi,
kāds ir pensiju plāna vēsturiskais ienesīgums
Pensiju
uzkrājums ir ilgtermiņa uzkrājums un attiecīgi arī ienesīgums
(cik daudz pieaugusi pensiju uzkrājuma vērtība) ir vērtējams
nevis pēc mēneša vai pat gada rādītājiem, bet gan pēc
ilgtermiņa ienesīguma rādītājiem, proti, piecos, desmit gados
vai pat kopš darbības sākuma, t.i., vairāk nekā 15 gados. Šādā
laika periodā arī redzams, cik veiksmīgi katrs plāns ir ticis
pārvaldīts ekonomisko krīžu jeb lejupslīdes periodos. Ekonomikas
attīstība ir cikliska, tādēļ svarīgi ne tikai, kāds ir plāna
ienesīgums ziedu
laikos,
bet arī – kā plāns strādā recesiju periodos.
Portālā
manapensija.lv iespējams apskatīties un salīdzināt visu Latvijā
pieejamo pensiju plānu ienesīguma rezultātus.
Te
gan jāņem vērā, ka plānu ilgtermiņa darbību var redzēt tiem
pensiju plāniem, kas attiecīgi arī ir pastāvējuši jau vismaz
piecus vai desmit gadus. Ja kāds pensiju plāns ir izveidots pirms
gada vai diviem, tad ilgtermiņa rezultāti tam vēl nav redzami.
Visi
pensiju pārvaldītāji pašlaik piedāvā zemas komisijas maksas
Pēdējo
gadu laikā nereti par vienu no būtiskākajiem argumentiem pensiju
plāna izvēlē tiek minētas zemas pensiju uzkrājuma pārvaldīšanas
komisijas maksas. Taču jāsaka, ka šis arguments šobrīd savu
aktualitāti ir zaudējis.
Pirmkārt,
šobrīd kopējie pensiju uzkrājumi Latvijā ir sasnieguši tādu
apmēru, ka visi pensiju pārvaldītāji ir spējuši samazināt
komisijas maksas līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem.
Otrkārt,
ir svarīgi zināt, ka pensiju plānu ienesīgums, kas tiek
atspoguļots portālā manapensija.lv, ir jau pēc komisijas maksām.
Proti, tas ir tīrais ienesīgums, no kura vairs nenāk nost
komisijas maksas. Līdz ar to šie dati ir objektīvi salīdzināmi.
Tāpēc komisijas maksas es noteikti neliktu kā primāro kritēriju
pensiju plāna izvēlē.
Vai
vēlies, lai ar tavu pensijas uzkrājumu tiktu sekmēta arī Latvijas
ekonomikas izaugsme un pasaules ilgtspējīga attīstība?
Šie
vairāk ir sociālās atbildības un sirdsapziņas kritēriji. Proti,
mums ir izvēle – uzticēt savu pensijas uzkrājumu pensiju
pārvaldniekam, kurš tālāk to investē tikai un vienīgi citās
valstīs un ārvalstu uzņēmumos, vai arī tādam pārvaldniekam,
kas šo naudu investēs ne tikai ārvalstu, bet arī vietējo
Latvijas uzņēmumu akcijās, vietējos aktīvos un Latvijas valsts
obligācijās.
Īpaši
pēdējo gadu laikā redzams, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš
uzmanību ilgtspējas jautājumiem – vides aizsardzībai un sociālai
atbildībai. Arī finanšu pasaulē aktuāls ir ilgtspējīgas
attīstības finansēšanas jautājums. Aktīvu pārvaldnieki visā
pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai to veiktie
ieguldījumi finansētu aktivitātes, kas uzlabo pasaules ilgtspēju.
Esmu lepns, ka mēs, “CBL Asset Management”, esam viena no šādām
kompānijām.
Aicinu
katru padomāt, vai tev tas ir svarīgi, kur un kā tiek ieguldīta
tava nauda un vai ar to sekmējam arī savas valsts ekonomisko
izaugsmi, vai sekmējam ilgtspējīgu pasaules attīstību.
