Vairāk nekā puse – kopumā 60% iedzīvotāju – depozīta sistēmu izprot slikti vai ļoti slikti. Tāpat liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot iepakojumu veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz netiek iekļauti. Iedzīvotāju ekspektācijas ir daudz augstākas, kas var sagādāt vilšanos plānotajā depozīta sistēmas modelī.
Tas atklāts iedzīvotāju aptaujā, kuru 15. maijā prezentēja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR). Aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Aptauja rāda, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par depozīta sistēmu, daudzi to neizprot vai izprot slikti.
“Mūsu
veiktās aptaujas rezultāti ir satraucoši, jo parāda, ka
sabiedrībai trūkst informācijas par to, ko sistēma konkrēti
ietver, par tās sniegtajiem ieguvumiem un praktisko īstenošanu.
Arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri depozīta sistēmu atbalsta,
īsti nezina, ko viņi atbalsta. Kādus iepakojumus varēs nodot? Cik
naudas saņemt atpakaļ? Uz šiem jautājumiem nepieciešams
vienkāršs, saprotams un jēgpilns skaidrojums, un tas jau ir
politikas veidotāju darbs,” norāda InCSR valdes locekle Dace
Helmane.
“Likumprojekta
tapšanas gaitā, noteikti ņemsim vērā aptaujas rezultātus.
Centīsimies noteikt saprātīgu sistēmas ieviešanas termiņu, lai
atbildīgās institūcijas var laicīgi izglītot sabiedrību un
sagatavot to depozīta sistēmas lietošanai. Piekrītu, ka ir
dzēriena iepakojumi, uz ko plānotais depozīta sistēmas modelis
neattiecas. Noteikti jācenšas šo iepakojuma klāstu paplašināt,
bet tam nevajadzētu kavēt depozīta sistēmas ieviešanu,” uzsver
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.
2019.
gada aprīlī–maijā veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai 12%
iedzīvotāju ļoti labi izprot to, kā darbosies iecerētā dzērienu
iepakojumu depozīta sistēma, drīzāk labi to izprot 24%, turpretī
27% depozīta sistēmu izprot ļoti slikti, bet 33% drīzāk slikti.
Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka
salīdzinoši labāk to, kā darbosies iecerētā dzērienu
iepakojumu depozīta sistēma, pārzina jaunieši vecumā no 18 līdz
24 gadiem (kopumā 51%; ļoti labi – 18%, drīzāk labi – 33%),
turklāt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem to pārzina ļoti labi
biežāk nekā iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (20%).
“Aptaujas
akcentē arī otru aktualitāti, jo pašreizējā satvarā depozīta
sistēma iekļauj ļoti ierobežotus iepakojumu veidus, tāpēc InCSR
rekomendē paplašināt piedāvāto depozīta sistēmas risinājumu,
lai Latvijā iedzīvinātu ilgtspējīgu, efektīvu sistēmu,
motivējot cilvēkus nodot pārstrādei iespējami plašu iepakojumu
klāstu,” piebilst Helmane.
Jautāti par depozīta sistēmā nododamajiem iepakojumu veidiem, daudzi aptaujātie minēja iepakojumus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā netiek iekļauti. Proti, iedzīvotāji uzskata, ka depozīta sistēmā tiks pieņemtas arī 18 l ūdens pudeles (26%), vīna pudeles (26%) vai stiprā alkohola pudeles (18%), uz ko depozīta sistēma neattiecas. Daudzi iedzīvotāji arī norāda, ka vēlētos depozīta sistēmā nodot iepakojumus, kas šobrīd tajā nav iekļauti, piemēram, visu tilpumu ūdens pudeles (71%), dažādu alkoholisko dzērienu pudeles (65%) vai piena produktu plastmasas pudeles (48%).
Aptaujas prezentācijas noslēgumā aptaujas veicēji apstiprināja, ka atbalsta depozīta sistēmu kā atkritumu savākšanu un šķirošanu veicinošu instrumentu. Tomēr, aplūkojot nozari kopumā, apzinot iespējas un paplašinot piedāvāto depozīta sistēmas risinājumu, turklāt neaizmirstot sabiedrības informēšanu un izglītošanu, iespējams ieviest uzlabotu dzēriena depozīta sistēmas versiju, kuras sniegtais ieguldījums atkritumu šķirošanā būtu lielāks un iedzīvotāju iesaiste aktīvāka.
