|
Pētījuma
centra SKDS veiktajā aptaujā aptuveni 80% iedzīvotāju atbalsta
valdības pieņemtos noteikumus, kas uzliek par pienākumu
jaunajiem medicīnas speciālistiem, kas izglītojušies par
valsts naudu, pēc rezidentūras beigšanas praktizēties noteiktu
laiku reģionos. Tas mazinātu dažāda profila veselības aprūpes
speciālistu trūkumu reģionos. Vairums aptaujāto uzskata, ka
reģionos pavadītajam laikam pēc mācībām vajadzētu būt 3 –
5 gadiem.
Aptuveni
60% iedzīvotāju atbalsta ieceri, ka jaunajiem speciālistiem
Latvijas reģionos būtu jāstrādā no trim līdz pieciem gadiem.
Tikai 13% uzskata, ka šim laika periodam būtu jābūt īsākam
par trim gadiem, savukārt par pieciem gadiem ilgākam – 6%
respondentu.
Turklāt
aptaujas rezultāti parāda, ka attieksme pret rezidentu
praktizēšanos reģionos ir līdzīga gan Rīgas, gan reģionu
iedzīvotājiem, kas saskārušies ar speciālistu veselības
aprūpē trūkumu. Lielāku atbalstu jauno ārstu stažēšanās
reģionos pauž iedzīvotāji vecumā no 35 gadiem. Interesanti,
ka no visiem reģioniem vislielāko atbalstu rezidentu nosūtīšanai
uz reģioniem pauž Latgales iedzīvotāji (vairāk nekā 90%),
turklāt vairāk nekā puse no tiem uzskata, ka šim laikam
vajadzētu būt vismaz pieciem gadiem.
SKDS
aptaujā piedalījās vairāk nekā 1005 respondentu visā
Latvijā. Tā tika veikta 2016.gada aprīlī. Tajā piedalījās
Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 – 74 gadiem, no tiem 48%
bija sievietes un 52% vīriešu.
Šogad
martā valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2011.gada
30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras
finansēšanas noteikumi”, kurus virzīja Veselības ministrija,
paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta
no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas
turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības
specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē un
ģimenes ārsta praksē. Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par
rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies
atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par
valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada
30.augustam.
Valdības
noteikumi arī paredz, ka gadījumos, kad pretendentiem uz
rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību
procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no
valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās
uzņem tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos
ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas.
Šādā
veidā Veselības ministrija iecerējusi mazināt ārstu un
speciālistu trūkumu reģionos. Tā norāda,
ka starp
Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv
nevienmērīgs ārstu sadalījums.
Piemēram, uz 1.janvāri Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no
kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā – 9%, Kurzemes reģionā
– 7%, Latgales reģionā – 9%, Vidzemes reģionā – 6%, bet
Zemgales reģionā – 7% no visiem Latvijas ārstiem.
Turklāt Latvijas
reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu
paaudžu nomaiņa. |
