Darba ikdienā savā elektroniskajā pastā saņemu ļoti dažādu informāciju – gan oficiālu, gan izklaidējošu, gan tādu, aiz kuras aizķeras prāts un gribas pasmaidīt. Vienreizēji man šķita kādi bērnu aptaujas rezultāti, kur sākumskolas audzēkņi izteica savas domas par to, kas notiek valstī?
Lūk, dažas atbildes uz jautājumu: “Ko dara krīze?” Alens (7gadi) atbild, ka tā “atņem darbu”, Roberts (10 gadi) domā, ka tā “mammai padara sirmus matus”, bet 10 gadus vecais Ralfs uzskata, ka “krīze izvanda Latviju”. Uz jautājumu, “Ko vajadzētu darīt, lai cilvēkiem būtu labāk dzīvot?”, 9 gadus vecais Georgs iesaka “palielināt lata vērtību”, bet 10 gadus vecais Artis – “braukt ar sabiedrisko transportu un nepirkt visu, ko acis ierauga”.
Savs viedoklis bērniem ir arī par politiķiem un, konkrēti, par Godmani, sava attieksme pret 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā un bankām, kuras vecākiem vairs nedod naudu. Viņi redz, cik ir izmisuši tētis un mamma, kad saņem kārtējos rēķinus, jo, izrādās, nav naudas, ar ko tos nomaksāt, jo kāds ģimenē vairs nestrādā. Māte vai tēvs, protams, skaidro, ka valstī ir krīze un ka tagad daudzi paliek bez darba. Bērnam gar ausīm nepaslīd arī skaļi izteiktas vecāku domas par situāciju valstī un problēmām ģimenē. Bērns vēro notiekošo un pa savam secina, lietas nosaucot patiesos vārdos. Ne velti saka, ka ar bērna muti runā patiesība. Varbūt brīžos, kad kļūst pavisam smagi, parunāsimies ar mazākajiem ģimenes locekļiem. Varbūt tieši viņi būs tie, kas palīdzēs mums nomierināties un kļūt optimistiskākiem. Un sākumā kaut vai simtās daļas samilzušo problēmu risinājums būs ar roku aizsniedzams. Uzveiksim krīzi kopā!
