Protestē zemnieki, protestē skolotāji, nupat ar saukļiem “Neprasām daudz, tikai izglītību!”, “Latvietis lētākais students Eiropā” un citiem lozungiem studentu vienotības gājienu rīkoja Latvijas Studentu apvienība, protestējot pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un paužot neapmierinātību ar augstākās izglītības sistēmu valstī.
Arī paši studenti mūsu valstī ir divējādos nevienlīdzīgos statusos: vieni ir “budžetnieki” (tērētāji), bet otrajiem (pelnītājiem), lai varētu studēt, ir jāpelna nauda un vēl ar saviem nodokļiem jāsedz studiju izdevumi pirmajiem. Pirmie ir privileģēti: netiek pētīts, vai piešķirtā nauda tiek izmantota lietderīgi, tas ir, vai esi sekmīgi mācījies, vai kā kvalificēts speciālists esi veiksmīgi iekļāvies darba tirgū. Toties otrajiem (pelnītājiem), vai tiem, kas bankā ir aizņēmušies studiju kredītu, ir jājūtas kā uz bumbas ar laika degli – ja nemācīsies cītīgi vai nepabeigsi studijas, naudiņa būs tutū… Arī tajā gadījumā, ja skolu sekmīgi pabeigsi, bet ar visu savu augstākās izglītības diplomu papildināsi bezdarbnieku armiju, galvassāpes sagādās studiju kredīta atmaksa.
Latvijā diemžēl palielinās studiju kredītu nemaksātāju skaits. Pēc Studiju fonda datiem bankām jaunieši parādā apmēram 100 000 latu, bet valstij parādā gandrīz miljonu latu. Visām neveiksmēm šobrīd ir tikai viena atruna: krīze valstī.
Mūsu valstī šobrīd viss iet kūleņiem. Tiek pagarināts pensijas vecums, toties izglītotie jaunieši izmisīgi meklē darbu. Kur loģika? Tas, ka izglītības sistēma sen ir pārkārtojama, zināms visiem, tikai ne politiķiem, ne ierēdņiem neizdodas tikt ar šo uzdevumu galā. Kā arī ar daudz ko citu, kas mūsu valsti novedis līdz ubagošanai. To vien dzirdi: aizņemsies, aizņemsies… Bet kas un kad atdos?
