Lielāki
ienākumi
Salīdzinājumā
ar vairākām izmaiņām darbaspēka nodokļos 2014.gadā
(paaugstināts neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamo,
samazināta sociālo iemaksu likme), 2015.gadā aktuāls vien
iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (IIN)
likmes samazinājums par vienu procentu – no 24% uz 23%. Vidējo
algu (759 eiro „uz papīra”) pelnošs strādājošais no IIN
likmes samazinājuma iegūs aptuveni 6 eiro mēnesī jeb 72 eiro
gadā.
Lai
gan Swedbank
ekonomistu prognozes
par vidējās darba algas kāpumu 2015.gadā ir nedaudz pieticīgākas
par 2014.gada aptuveni 7%, krasas izmaiņas nav sagaidāmas. Latvijas
strādājošie var rēķināties ar lielāku minimālo algu – 360
eiro apmērā līdzšinējo 320 eiro vietā. Kopā ar iedzīvotāju
ienākuma nodokļa likmes samazinājumu, tas minimālās algas
saņēmējam nozīmē nepilnu 30 eiro lielu ieguvumu ik mēnesi jeb
360
eiro gadā.
Salīdzinājumam
izmaiņas minimālās algas apmērā notikušas arī kaimiņvalstīs.
No 1.janvāra
Igaunijā tā palielināta no 355 uz 390 eiro, savukārt Lietuvā
izmaiņas paredzētas ar 01.07.2015. – no 300 uz 325 eiro.
Lielāki
pabalsti
Ģimenes
valsts pabalsta apmērs noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
Par pirmo bērnu – 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76 eiro,
par trešo un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro. Šo izmaiņu
rezultātā ģimene ar trīs bērniem ģimenes valsts pabalstā
saņems divreiz lielāku summu. Savukārt, divu bērnu ģimene –
pusotru reizi lielāku summu.
Daļa
iedzīvotāju var rēķināties ar lielākiem pabalstiem, jo atcelti
līdz šim noteiktie izmaksu “griesti”. Tas nozīmē, ka virkne
pabalstu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un
bezdarbnieku pabalsti) tiks izmaksāti pilnā apmēra atbilstoši
veiktajām sociālajām iemaksām.
2015.gadā
pilnā apjomā būs jūtams ieguvums no jaunās vecāku pabalstu
izmaksas kārtības, kas stājās spēkā 2014.gada oktobrī un ir
labvēlīga vecākiem, kas grib palikt mājās līdz bērna pusotra
gada vecumam. Šajā gadījumā kopējā pabalstos saņemtā summa ir
vislielākā.
Mazo
bērnu vecākiem joprojām tiks nodrošināts valsts atbalsts
pirmskolas izglītības iestāžu rindu likvidācijai, sniedzot līdz
pat 142 eiro lielu valsts mērķa maksājumu. Daudzbērnu ģimenes
var rēķināties arī ar turpmāku netiešo finansiālo atbalstu,
piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 50% apmērā un
transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 20% apmēra.
Lielāki
izdevumi
Mājsaimniecībām
jārēķinās ar nedaudz
straujāku
patēriņa cenu kāpumu kā aizvadītajos divos gados. 2014.gada
novembrī
Swedbank ekonomisti
prognozēja
ap 2%
kāpumu 2015.gadā, bet, ņemot vērā notikušo naftas cenu kritumu,
tas būs vēl mazāks. Tādējādi sagaidāms, ka kopumā saglabāsies
Latvijas patērētājiem labvēlīga cenu dinamika.
Īpaši
uzmanības centrā ir elektroenerģijas cena, kas palielinās
elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām rezultātā. Pēc
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aplēsēm, vislielākais
elektrības rēķina palielinājums (aptuveni 40% apmērā) ir
mājsaimniecībām ar ikmēneša patēriņu līdz 100kWh mēnesī,
kuras neatbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai daudzbērnu ģimenes
statusam. Ģimenēm ar šādu patēriņu savā 2015. gada budžetā
jāparedz papildu 56 eiro elektrības izdevumu segšanai. Straujš
izmaksu pieaugums veidojas tāpēc, ka līdz šim mājsaimniecības
ar šādu patēriņu iekļāvās t.s. “Starta tarifā” un par
elektroenerģiju maksāja 11,64 eiro centus par katru kWh.
Attiecīgai
mājsaimniecībai ar patēriņu 400kWh/mēn jārēķinās ar aptuveni
14% sadārdzinājumu. Jo lielāku patērētās elektroenerģijas daļu
mājsaimniecība iegādājās par “Starta tarifu”, jo lielāks ir
sadārdzinājums pēc tirgus atvēršanas.
Svarīgi
ir saprast, ka līdz ar tirgus atvēršanu elektroenerģijas cenu
sadārdzinājums gaidāms tikai mājsaimniecībām. Tas neattiecas uz
juridiskajām personām – uzņēmumiem. Tie jau labu laiku strādā
brīvā tirgus nosacījumos. Līdz ar to nav pamata bažām par
vispārēju cenu kāpumu, jo palielinās tikai mājsaimniecību
rēķins par elektrību atkarībā no patēriņa.
