Kad rakstu šīs rindas, aiz loga putina… Snidzis jau ir iepriekšējā dienā un arī naktī. Un tieši Vidzemē un arī Latgalē ceturtdienas rītā izveidojusies jau krietna sniega sega, citviet Latvijā gan vēl tāpat viss esot pelēks….
Un lai arī sniegs daudzus, kā vienmēr, pārsteidz nesagatavotus, sagādā diezgan pamatīgas raizes un, iespējams, pat nepatīkamus brīžus, man tomēr gribas, lai tas šoreiz nenokustu tikpat ātri, cik uzsnidzis, kā tas ir bijis iepriekšējās reizēs. Jā, varbūt nevajag, lai piesnieg milzīgas kupenas un cilvēki netiek ārā no mājām, jo īpaši laukos, lai sētniekiem nav jācilā smagās sniega lāpstas un autovadītājiem nav jāpiktojas par neizbraucamajiem ceļiem, taču man ļoti gribas baltumu, gribas gaismu! Rudens pelēcība un tumsa jau ir apnikusi.
Šajās dienās vēroju, kā pilsētā daudzviet veikalu un uzņēmumu skatlogos jau iedegas pirmie svētku rotājumi, arī pilsētas skvēru un parku pamazām sāk gatavot svētku rotai.
Svētdien adventes vainagā iedegsim pirmo sveci un sāksim gaidīt Ziemassvētkus! Dažviet pagastos jau šajās dienās tiks iedegtas lielās svētku egles, pilsētā uz egles iedegšanu gan sanāksim tikai nākamajās brīvdienās. Svētku gaidīšanas laiks jau ir klāt, un tāpēc gribas, lai tas ir gaišs un priecīgs!
