Šodien valdība atzina par spēku zaudējušiem Ministru kabineta noteikumus „Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā”, jo noteikumos ietverto jautājumu jau nosaka regula. Līdz ar to ir izdarīts viss, lai šis kritērijs nebūtu šķērslis Latvijas iekļaušanai eirozonā.
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzsver:„ Valodas lietotājiem nekas būtiski nemainīsies arī pēc Ministru kabineta noteikumu „Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā” atcelšanas. Neoficiālajā saziņā joprojām lietosim Eiropas Savienības valūtas nosaukuma latvisko formu „eiro”, turpretī tiesību aktos un tamlīdzīgos dokumentos – šā nosaukuma oriģinālformu „euro”. ”
Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004. gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu.
Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tiesību aktos un finanšu dokumentos vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins „eiro”.
Ne juridisku noteikumu normas, bet gan latviešu valodas pareizrakstības tradīcijas paredz – gadījumos, kad latviešu valodas tekstā iekļauj citvalodu vārdus un teicienus, tos tomēr raksta slīprakstā, piemēram, acquis communautaire, alter ego, argumentum ad rem, curriculum vitae, forte, piano, per se, staccato u.tml., tātad arī euro.
