“Latvijas
iedzīvotāju masveida izsūtīšana uz Sibīriju ir nodarījusi neaizmirstamu
ļaunumu mūsu
tautas morālei un iecirtusi dziļas rētas Latvijas sabiedrības garā.
Okupācijas režīms iebiedēja, pakļāva represijām un izdarīja spiedienu uz
cilvēkiem, rīkoties pretēji viņu morālajai stājai. Tāpēc, pieminot
deportētos iedzīvotājus un viņu dzimtas, vienlaikus
traģiskajos okupācijas gados nemeklēsim vainīgos starp savējiem,”
mudina Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts.
Viņš
norāda, ka deportēšanas un okupācijas gadi bija šoks visai tautai.
Režīms bija vardarbīgs un metodes – represīvas visus 50 okupācijas
gadus.
“Mūsu
tauta tika iznīcināta dažādos veidos. Arī sanaidojot savējos. Draudot
ar represijām, visus
okupācijas gadus no dažādiem sabiedrības slāņiem tika vervēti Valsts
drošības aģenti. Tie bija starp garīdzniekiem, kultūras un izglītības
darbiniekiem, padomju saimniecību strādniekiem, studentiem u.c. Cilvēki
bija iebiedēti un tika izdarīts spiediens sadarboties,
tāpēc šodien es mudinu saredzēt kopsakarības – toreiz jau tā ievainotai
tautai izdarīt jaunus ievainojumus bija ļoti viegli, jo ikviens
apzinājās, ko nozīmē, ja ar režīmu nesadarbosies.
Esmu
pārliecināts, ka vēsture ir jāzina, lai tā neatkārtotos, tomēr tikpat
svarīgi ir atbrīvoties no pagātnes bailēm, lai valsts attīstītos
un ietu uz priekšu. Tiem, kuri bija VDK aģentu rindās, es aicinu atrast
spēku atzīties un izskaidrot savas pagātnes līkločus, kas atdūrās pie
represijām. Sabiedrību es aicinu morāli izaugt un nenosodīt, apzinoties,
ka okupācijas gados nepārtraukti pakausī
dunēja nāves bailes. Politiķus es aicinu cienīt un zināt vēsturi, nevis
to politizēt. Tautas rētām ir jāsadzīst.”
