Londona, 28.apr., LETA–REUTERS. ASV ekonomiskās izaugsmes samazināšanās var sadalīt eirozonu eksporta ieguvējos un zaudētājos – kamēr dažas valstis atrod jaunus tirgus attīstības valstīs, citām nākas smagi konkurēt ar zemo cenu ražotājiem, apskatā par eirozonas eksportu raksta “Reuters”.
Salīdzinot ar dažiem citiem ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem, eirozonas eksportam pašlaik klājas salīdzinoši labi. Visu eirozonas valstu eksports februārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgi mēnesi, palielinājies par 13%, un vislielākais pieaugums bijis uz attīstības valstu tirgiem – Krieviju, Ķīnu, Poliju un Turciju.
Eirozonas eksports uz šīm valstīm ir aptuveni tikpat liels kā uz Lielbritāniju, kas ir eirozonas lielākā eksporta partnere. Analītiķi norāda, ka eksporta pieaugums uz šīm valstīm daļēji kompensēs ekonomikas lejupslīdi ASV, kas ir eirozonas otrais lielākais eksporta tirgus.
“Deutsche Bank” ekonomists Tomass Meijers attīstības valstu ekonomikas dēvē par “pēdējās instances importētājām”, tomēr viņš šaubās, vai šīs valstis spēs pilnībā aizstāt ASV importu. Pēc viņa vārdiem, attīstības valstis un šobrīd īpaši pieprasīto biržās tirgoto preču eksportētājas kā Brazīlija un Krievija, uzņem daļu no līdzšinējās eksporta plūsmas uz ASV, tomēr katrai eirozonas eksportētājvalstij situācija ir atšķirīga. Kamēr dažas no eirozonas valstīm ir ieguvējas, eksportējot lidmašīnas, vilcienus un automašīnas uz attīstības valstu tirgiem, kas ir izslāpuši pēc tehnoloģiju precēm, citām valstīm nākas cieši konkurēt ar lētajiem apģērbu, apavu un mēbeļu ražotājiem.
“Goldman Sachs” ekonomists Dirks Šūmahers norāda, ka eksporta plūsmām novirzoties no ASV uz tādām valstīm kā Krievija, Indija un Ķīna (BRIC valstīm), lielākās problēmas izjutīs Dienvideiropas valstis, kuras atšķirībā no, piemēram, Vācijas cieši konkurē ar BRIC valstīm.
Būtisks šķērslis eirozonas eksportētājiem pašlaik ir augstais valūtas kurss, kas palielina eksportējamo preču cenas. Pēdējo 12 mēnešu laikā eiro kurss pret ASV dolāru ir pieaudzis aptuveni par 15%. Tomēr arī valūtas kursu svārstības dažādas eirozonas valstis izjūt atšķirīgi.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati rāda, ka Vācija un Nīderlande visai labi tiek galā ar eiro kursa kāpumu, kamēr viena no lielākajām zaudētājām, krītoties cenu konkurētspējai, ir Īrija, kurai ir vislielākais eksporta īpatsvars uz ASV.
Kopumā eirozonas eksports uz ASV pašlaik izskatās labāk nekā vairāku citu valstu eksports. Japānas eksports uz ASV martā piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā četros gados un Ķīnas eksports februārī samazinājās par 8%. Savukārt eirozonas eksports tajā pašā laikā pieauga par 13,7%. Eksporta pieaugumu uz ASV pēdējos mēnešos uzrādīja Itālija un Francija, ko nodrošināja aitas un kazas siera mārketinga kampaņa. Francija jebkurā gadījumā būs mazāka zaudētāja no ASV ekonomikas lejupslīdes nekā Vācija un Itālija, jo eksportam ir mazāka loma tās ekonomikā. Labi veicas arī atsevišķiem nišas produktiem, piemēram, jaunās eirozonas valsts Kipras siera eksports pēdējos 12 mēnešos ir palielinājies gandrīz par 25%.
Tajā pašā laikā citas eirozonas valstis ir pieredzējušas strauju eksporta kritumu uz ASV. Luksemburgas eksports uz ASV janvārī samazinājies par 20,9% un vietējās amatpersonas lēš, ka finanšu pakalpojumu lielais īpatsvars valsts ekonomikā padara to jūtīgāku pret ASV ekonomikas lejupslīdi nekā jebkuru citu eirozonas valsti.
Portugāles eksports uz ASV februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājies par 26%, bet Spānijas eksports janvārī krities par 7,4%. Zināmu ietekmi ir jutusi arī Vācija, kas ir reģiona lielākā eksportētāja uz ASV. Tomēr Vācija vairs nav tik jūtīga pret ASV tirgus izmaiņām kā desmitgades sākumā. ASV daļa Vācijas eksportā ir samazinājusies līdz 7,5% un pašlaik ir tikpat liela kā Brazīlijai, Ķīnai, Indijai un Krievijai kopā.
Līdz ar to agrākie aprēķini, ka par vienu procentpunktu zemāka ASV ekonomikas izaugsme samazina Vācijas ekonomikas pieaugumu par trešdaļu procentpunkta, vairs nav īsti atbilstoši, norāda “Gebser & Partner Asset Management” ekonomists Ādolfs Rozenštoks.
