Atceries par drošības slēdzi!

Paradoksālā
kārtā pieaugušie māca saviem bērniem, ko nedrīkst darīt ar
elektrību, taču bieži paši rīkojas pilnīgi pretēji saviem
vārdiem. Faktiski – bezatbildīgi apdraud savu dzīvību.

Pieci
nāves gadījumi šā gada deviņos mēnešos, saņemot nāvējošu
elektrotraumu, bezatbildīgi darbojoties ar elektroiekārtām. Pērn
no elektrotraumām gāja bojā
četri cilvēki . Šī ir statistika, cipari,
tomēr aiz šiem nelaimes
gadījumiem ir
cilvēki –
un jautājums – kāpēc tādas situācijas
notiek – uzsver AS “Sadales tīkls” komunikācijas
direktore Renāte Meļķe.

Zinu
zinu, protu protu…

“Mēs,
pieaugušie, biežāk vai retāk, bet tomēr
atceramies pamācīt savus bērnus, ka elektrība nav joka lieta, ka
tā sniedz daudz iespēju un priekšrocību,
bet vienlaikus arī var būt bīstama. Mēs
mācām, ka nedrīkst aiztikt vadus, nedrīkst lietot bojātu
elektrotehniku. Viss ir pareizi. Taču tajā pašā
laikā, zinot elektrodrošības
pamatnoteikums un tos skaidrojot
saviem bērniem, nonākot saskarsmē ar elektrību,
paši bieži vien rīkojamies
pavisam pretēji,” stāsta R. Meļķe.

Šogad
deviņos mēnešos reģistrēto elektrotraumas guvušo cilvēku
skaits ir ievērojams – 53
cilvēki, to skaitā 13 ir
bērni. Diemžēl pieciem cilvēkiem saskarsme ar
elektrību ir bijusi liktenīga un
viņi ir zaudējuši dzīvību. Visskaļāk
valstī izskanējušais negadījums ir jūlija sākumā notikusī
traģēdija Krustpils novadā, kad saņemtais strāvas trieciens
vienā mirklī atņēma abus vecākus trim
bērniem, pauž R.Meļķe.

“Diemžēl
varam tikai secināt, ka Krustpils novadā
cietušais vīrietis, neapdomīgi
rīkojoties, pats sevi nolēma bojāejai. Tagad mēs tikai
varam izteikt pieņēmumus, vai viņš vienkārši aizmirsa vai tomēr
nezināšanas dēļ neizslēdza mājokļa
elektrības kopējo drošības slēdzi, kamēr veica savas
mājas elektroapgādes tīkla ierīkošanas
vai uzlabošanas darbus. Negadījums
Krustpils novadā ir dubultā sāpīgs tādēļ,
ka šī neapdomīgā un vieglprātīgā rīcība
atņēma abus vecākus trim bērniem,” pauda “Sadales
tīkls” pārstāve, piebilstot, ka par
laimi vecākais brālis smagajā brīdī spējis domāt
racionāli, apzināties briesmas un izglābt
abus jaunākos bērnus.

Cilvēkiem
ir vēlme daudzus ikdienas darbus sadzīvē veikt pašiem, nevis
vērsties pie sertificēta speciālista, tajā
skaitā darbus, kas saistīti ar elektrību. Tas savā ziņā
ir saprotami, īpaši
šodien, kad iedzīvotāju līdzekļi ir
ierobežoti, bet par speciālistu darbu ir jāmaksā.

“Un
tomēr jānorāda, ka izdegušas spuldzītes nomaiņu nekādi nevar
salīdzināt ar elektroinstalācijas ierīkošanas darbiem, kam
nepieciešamas specifiskas zināšanas un kompetence.
Acīmredzot cilvēki neaizdomājas par to, cik bīstama ir
elektrība, ja pret to izturas vieglprātīgi. Elektrību nevar ne
saredzēt, ne sajust tās smaržu. Tās milzīgo spēku var tikai
fiziski sajust brīdī, kad šī iedarbība jau rada draudus
mūsu veselībai un dzīvībai, izraisot
elektrotraumas. Tā kā arī
mājsaimniecībās arvien palielinās dažādu elektroierīču
skaits, sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka elektrība arī
kļūst draudzīgāka un ierīces ir droši lietojamas arī tām
neparedzētiem mērķiem vai nepiemērotos apstākļos. Piemēram,
tējkannu un iekštelpu pagarinātāju lietošana ārā, turklāt pat
mitrumā un lietus laikā. Tā kā ir rudens,
tuvojas apkures sezona, noteikti jāpiemin un jāatgādina arī par
drošu sildierīču lietošanu mājokļos. Ārkārtīgi
bīstama ir pašdarbība, labojot dažādas elektroierīces,
pašrocīgi uzstādot elektrības kontaktligzdas vai apgaismes
ķermeņus, līdz ar to
elektroenerģija ir
gan draugs, gan drauds,” pauda R.Meļķe.

Tas
ir jāzina!

Visnējēdzīgākās
nelaimes saistībā ar elektroenerģijas nepareizu lietošanu bieži
notiek tikai tādēļ, ka cilvēki aizmirst
drošības pamatnoteikumus, pirms ķeras
pie darba.

“Ja man jāatbild uz
jautājumu, kādus ar elektrību saistītus darbus iedzīvotāji
savos mājokļos drīkst veikt paši – man jāsaka tieši –
nomainīt izdegušu spuldzīti. Un neko vairāk! Mums katram ir sava
profesija, savas kompetences – ārsti ir
profesionāļi medicīnā,
skolotāji māca bērniem zināšanas, autobusu vadītāji
mūs droši nogādā no punkta A līdz punktam B,
un mēs uzticamies šiem cilvēkiem, jo viņi ir profesionāļi savā
jomā. Bieži vien cilvēki savas zināšanas par elektroenerģiju
vērtē par pietiekamām, lai paši savā mājoklī veiktu darbus,
kuri saistīti ar elektrību, tomēr tieši savu zināšanu
pārvērtēšana rada nelaimes gadījumus un elektrotraumas, norāda
R.Meļķe un piebilst – katram cilvēkam ir jāzina vieta savā
mājoklī, kur atrodas galvenais drošības slēdzis, kā tam
operatīvi piekļūt un kā to izslēgt, jo kritiskā brīdī tas var
izglābt dzīvību.

Šis slēdzis parasti atrodas elektrības
uzskaites skapī pie elektrības kopējā skaitītāja vai jaunajos
daudzdzīvokļu namos – katrā dzīvoklī izvietotajā elektrības
sadales skapī. Iedzīvotājiem vajadzētu pašiem izmēģināt kā
var piekļūt sava mājokļa elektrības kopējam drošības slēdzim,
kā arī apgūt slēdža darbības principus, to izslēdzot un
ieslēdzot.

“Nereti
nelielas traumas cilvēki gūst, kad paši mēģina veikt
remontdarbus, piemēram, labot
apgaismojumu pie griestiem. Elektrība
tiek izslēgta ar slēdzi, taču ne vienmēr
elektrība šādā veidā tiek atslēgta pilnībā,
un, mēģinot labot apgaismojumu,
var saņemt strāvas triecienu, kas var būt
arī viegls “sitiens pa pirkstiem”, tomēr arī tā jau
ir elektrotrauma, ko nevajadzētu atstāt
bez ievērības” pauž “Sadales tīkls”
pārstāve.

Elektroapgāde ir sarežģīta
sistēma, kuru pilnībā pārzina tikai nozares
profesionāļi, tādēļ R.Meļķe vēlreiz atgādina, ka
cilvēkiem objektīvi jānovērtē savas
prasmes jo ne velti kvalificētie
elektrospeciālisti pietiekami ilgi
apgūst zināšanas un prasmes un arī
darba gaitā regulāri turpina papildināt profesionālās
zināšanas.

Pūķis
vados

Bieži
vien pieaugušie neaizdomājas par savas rīcības
sekām un ir bezatbildīgi arī
ārpus saviem mājokļiem – dabā.
“Elektroapgāde Latvijā tiek nodrošināta, izmantojot gaisvadu
elektrolīnijas un kabeļu līnijas. Neizbēgami,
elektrolīnijas mums visiem ir blakus un ar to klātesamību ir
jārēķinās. Taču nereti
dažādi negadījumi notiek gaisvadu
elektrolīniju tuvumā, kad cilvēki,
neapdomīgi rīkojoties, apdraud savu un apkārtējo
drošību,” stāsta R.Meļķe .

Tie
ir negadījumi, kad, piemēram,
pieaugušie ar bērniem laiž gaisa
pūķi vai citus lidojošus priekšmetus
elektrolīniju tuvumā. Mainoties vēja
stiprumam vai virzienam, šis lidojošais objekts var nonākt
gaisvadu līnijā, un tam var būt smagas
sekas – ja lidojošais priekšmets satur
elektrību vadošus elementus, cilvēks var gūt strāvas
triecienu. Tāpat, kā rāda statistika,
elektronegadījumi notiek, kad cilvēki ar
mežizstrādes vai spectehniku veic kādus
darbus blakus elektropārvades līnijām. Veicot
mežizstrādes vai lauksaimniecības darbus, tehnika aizskar
elektropārvades līnijas vadu vai balstu, radot ļoti bīstamu
situāciju un draudus savai dzīvībai. Elektrolīnijas bieži
tiek pārrautas, izgāžot grants kravas, pārvietojot sastatnes,
zāģējot vai izvedot no meža kokus, kā arī graudu kulšanas
laikā, nepamanot labības lauka tuvumā esošās elektrības līnijas
un iebraucot tajās ar kombainu. Aizskarot
vai pat pārraujot elektrības līnijas, šoferiem parasti izdodas
veiksmīgi izkļūt no tehnikas, bet absurdākais ir tas, ka viņi
iet bojā, atgriežoties notikuma vietā, lai glābtu dārgo tehniku,
redzot, ka strāvas ietekmē sāk gruzdēt riepas, notiek
dzirksteļošana un aizdegšanās. Arī šeit darbojas drošības
slēdža princips – vispirms ir jāatslēdz elektrība! Šādos
gadījumos to var izdarīt tikai AS „Sadales tīkls” dispečeri.
Avārijas gadījumā vienmēr ir nekavējoties jāpamet tehnika un
jāzvana glābšanas dienestam 112, atceroties, ka neviens traktors
nav cilvēka dzīvības vērts!

Tādēļ
AS „Sadales tīkls” regulāri atgādina par elektroapgādes tīkla
aizsargjoslām un drošu darbu elektrolīniju tuvumā. Aizsargjoslu
likums ir pieņemts, balstoties uz reālām bīstamām situācijām
un tieši tādēļ likumā ir skaidri norādīts aizsargjoslu
attālums, kas ierobežo darbību
elektroapgādes līniju tuvumā, un ka aizsargjoslās nedrīkst
strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes.
“Problēma ir tā, ka cilvēki nenopietni uztver šos
brīdinājumus, domājot – ar mani jau nekas nenotiks, es zinu kā
jārīkojas, taču darba
sparā un noguruma ietekmē kādā brīdī var aizmirsties, ka
blakus ir elektropārvades līnijas vadi un
tas mirklis var būt liktenīgs,” skaidro R.Meļķe.

Elektrotraumas
sadzīvē (uz 12.09.2014)