„Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!” Šīs senā liecība ar jaunu spēku atskan arī šajā – 2011.gadā. Neņemot vērā visas katastrofas, ekonomiskās un politiskās krīzes, neņemot vērā visas mūsu cilvēciskās dzīves vētras, ir atnākuši Lieldienu svētki – Kristus augšāmcelšanās svētki. Visas kristīgās pasaules vislielākie svētki. Šogad šie svētki patiešām ir „visas kristīgās pasaules” svētki, jo tos svinēs vienlaikus visi kristieši neatkarīgi no tā, kurai konfesijai tie pieder. Piepildās tas, ko Kristus pateica Evaņģēlijā: „Kad tikšu pacelts virs zemes, Es visus pievilkšu pie sevis!” Caur savu augšāmcelšanos Viņš patiešām visus „pievelk” pie sevis, lai mēs „būtu viens”.
Vēstījums par Jēzus uzvaru pār nāvi, patiesība par Kristus augšāmcelšanos apstiprina visu Viņa mācību. Visa Vecās Derības vēsture, un Vecā Derība bija sagatavošanās posms, pravietoja par Mesijas atnākšanu. „Sievietes Pēcnācējs” satrieks čūskas – kārdinātājas galvu. Atjaunos sagrauto vienotību starp Dievu un cilvēkiem – cilvēkiem, kuri novērsās no Dieva nemitīgi grēkojot. Kā pateica apustulis Pēteris Kornēlijam, Kristus Svētajā Garā, ar Dieva spēku nāca labu darīdams un dziedinādams visus, kuri bija nonākuši zem velna varas. Velna vara ir beigusies. Kopā ar Kristu esam visi augšāmcēlušies. Svētā kristība mūs ievadīja jaunā dzīvē. Šajos augstajos svētkos katrs kristietis atjauno savu ticību. Atjauno savu atteikšanos no ļaunā gara, no visiem viņa darbiem, un no visiem viņa kārdinājumiem. Apliecina savu ticību uz Dievu, uz mūžīgo dzīvi, uz mums dāvāto, pēc savas būtības, grandiozo aicinājumu ņemt līdzdalību Dieva dzīvē. Aicinājumu sākt būvēt jau šeit – virs zemes – Dieva valstību: savās sirdīs, savās mājās un ģimenēs, sabiedrībā…
Dieva varenajiem darbiem ir jākļūst par dziļa prieka avotu; tiem ir jāveido mūsu dzīvesveids; tiem jāpārveido mūsu dzīve pēc Dieva gribas. Tā ir Dieva lielā dāvana un vienlaikus arī uzdevums. Evaņģēlijos Kristus augšāmcelšanās mums tiek atklāta daudzpusīgi. Mums tiek dotas apustuļu un pārējo mācekļu liecības. Marija Magdalēna kopā ar citām sievietēm vispirms ieraudzīja tukšo kapu. Viņa paziņoja par to apustuļiem. Pēteris un Jānis apliecināja, ka Marijas Magdalēnas liecība ir patiesa. Viņi vēl nesaprata visu līdz galam. Divi mācekļi ceļā uz Emauss ciematu iet kopā ar Augšāmcēlušos un Viņu pazīst vakariņu laikā. Tad apustuļi satiekas ar augšāmcēlušos Kristu pēdējo vakariņu namā. Viņi ēda un dzēra kopā ar Viņu pēc Viņa augšāmcelšanās. Jēzus nebija kāda parādība, kāds spoks; Viņš bija kā normāls, dzīvs cilvēks. Viņa stāvoklis pravieto mums par mūsu nākotni, par mūsu jauno dzīvi, kura iestāsies pēc visu augšāmcelšanās. Cilvēka dvēsele ir nemirstīga. Un arī miesa kādreiz tiks piecelta jaunai dzīvei.
Lai Kristus augšāmcelšanās veido visu mūsu dzīvi, mūsu mērķus, lai visa mūsu šīszemes dzīve kļūtu par ceļu uz mūžīgo dzīvi, kurai saskaņā ar Dieva gribu ir jābūt par mūžīgu svētlaimi. Kristietim ir jāsniedz liecība par to, ir jāaicina citi uz ticību, uz iekļaušanos Dieva darbos, uz ieiešanu Dieva bērnu saimē, kurus atpirka Kristus. Kristietim ir jāsniedz liecība par augšāmcēlušos Kristu, jo tikai tā ir iespējams būt par dzīvu un patiesu Baznīcas locekli.
„Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!”
