Sabiedrisko attiecību kompānija „Divi gani” (www.divigani.lv) ir projekta Baby Box – vieta bērna dzīvībai īstenotāji Latvijā. Iepazīstoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas locekles Marijas Hercogas paustajiem viedokļiem intervijā laikrakstam „The Guardian” (pieejams: http://www.guardian.co.uk/world/2012/jun/10/unitednations-europe-news?INTCMP=SRCH) un intervijā „The Associated Press” (pieejams: http://www.ctvnews.ca/health/european-parliament-urged-to-ban-boxes-for-unwanted-infants-1.1052814), esam neizpratnē par to, vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesības komitejas mērķis rūpēties par bērnu tiesību aizstāvību, primāri saglabājot bērna dzīvību, sakrīt ar projekta Baby Box mērķi saglabāt bērna dzīvību. Vēlamies noskaidrot, kāda ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas izpratne par bērnu tiesību aizstāvību – galvenokārt nodrošināt bērna tiesības uz dzīvību, kas tiek pretnostatītas citām bērna tiesībām.
Kopš 2009. gada Latvijā darbojas Baby Box jeb vieta, kur iespējams anonīmi atstāt mazuli. Līdz 2012. gada 29. novembrim Latvijā ir radītas 6 šādas īpašas vietas, izglābtas 20 dzīvības, lielākā daļa atstāto mazuļu atraduši savu vietu mīlošās ģimenēs. Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās pārdomas par Baby Box, lūdzam sniegt informāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas nostāju Baby Box sakarā, lai izvairītos no situācijas, ka rodas kaut kādas domstarpības un neprecizitātes nepareizi interpretētas informācijas dēļ. Latvijā projektam Baby Box – vieta bērna dzīvībai ir 3 galvenie mērķi:
Baby Box – vieta bērna dzīvībai ir traģiska nozieguma profilakses projekts, kas sniedz iespēju izdzīvot un dzīvot bērnam, kura bioloģiskie vecāki ir gatavi izdarīt noziegumu, lai tiktu vaļā no sava mazuļa. Lai pasargātu bērna dzīvību, Baby Box jeb Glābējsilīte (projekta nosaukums latviešu valodā) sniedz iespēju anonīmi atteikties no bērniņa. Bērna bioloģiskie vecāki netiek meklēti, ja bērnam nav miesas bojājumu, ja viņš nav izsludināts policijas meklējamo personu sarakstā, ja ar viņu kopā Glābējsilītē nav atstāti personu apliecinoši dokumenti.
Pēc bērna atstāšanas Glābējsilītē (saskaņā ar Latvijas likumdošanu), bērnam tiek piešķirts atradeņa statuss. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no brīža, kad tiek konstatēta bērna ievietošana Baby Box, mazulis nonāk pirmsadopcijas aprūpē audžuģimenē, kas nodrošina bērnam tādu juridisko un cilvēcisko aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama jebkura bērna labklājībai, bet kādu nav spējuši sniegt bērna bioloģiskie vecāki.
Baby Box mērķis ir nodrošināt jebkāda veida bezmaksas atbalstu un palīdzību, tajā skaitā arī diennakts bezmaksas psiholoģisko un praktisko atbalstu ikvienam, kurš ar savu mazuli ir palicis uz ielas, bet tomēr vēlas audzināt savu atvasi.
Latvijā pie katras Glābējsilītes ir izvietota informācija ar mērķi likt bērna bioloģiskajiem vecākiem vēlreiz pārdomāt šī izšķirošā soļa veikšanu. Ir norādīts, ka bērna atstāšana Glābējsilītē nav vienkāršs lēmums un ka krīzes situācijā ir atbalsta personas, kas ir gatavas palīdzēt gan emocionāli, gan praktiski. Pie Glābējsilītēm tiek izvietotas norādes par organizācijām, kurās ir iespējams saņemt nepieciešamo palīdzību.
Palīdzības piedāvāšana nepārprotami liecina par apstākļiem, ka neviens nevēlas nošķirt bērnu no viņa bioloģiskajiem vecākiem pret bērna bioloģisko vecāku gribu. Tieši pretēji – projektā iesaistītie ar visiem saprātīgiem līdzekļiem cenšas palīdzēt saglabāt bērna tiesības augt un pilnvērtīgi attīstīties kopā ar bioloģiskajiem vecākiem.
Ja bērna vecāki, nelūdzot palīdzību, izvēlas atteikties no sava bērna, anonīmi ieliekot viņu Glābējsilītē, tas ir bioloģisko vecāku brīvprātīgs, apzināts un atbildīgs lēmums. Bērna ievietošana Baby Box (nevis, piemēram, izmetot viņu atkritumu konteinerā vai atstājot sētmalē) liecina par to, ka bērna bioloģiskie vecāki, neskatoties uz apstākļiem, ka nevēlas audzināt bērnu atbilstoši, tomēr vēlas maksimāli parūpēties par bērnu, nododot viņu gādīgās rokās, kas spēs par bērnu parūpēties atbilstoši bērna interesēm.
Glābējsilītes ir tikai viens no mehānismiem Latvijā, kas novērš ļaunprātības, gādības trūkumu vai paviršu izturēšanos pret bērnu.
Īstenojot projektu Latvijā, jau sasniegts viens no Baby Box izvirzītajiem mērķiem – sabiedrībā un masu medijos izraisīta diskusija par bērna dzīvības vērtību, vecāku atbildību pret bērnu, ģimenes plānošanas u.c. jautājumiem. Komunikācijā ar sabiedrību ir aktualizētas un uzsvērtas iespējas, lai atturētu bērnu bioloģiskos vecākus ievietot mazuļus Glābējsilītēs, norādot viņiem uz iespējām turpināt bērna audzināšanu, meklējot palīdzību krīzes situācijās.
Vēlamies vērst uzmanību uz to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir pasludinājusi katra cilvēka neatņemamās tiesības uz dzīvību. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērnu tiesībām nosaka arī ikviena bērna neatņemamās tiesības uz dzīvību.
Projekts Baby Box – vieta bērna dzīvībai Latvijā tiek īstenots, lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērnu tiesībām noteikto jebkura bērna neatņemamās tiesības uz dzīvību. Projekts palīdz novērst jaundzimušo nāves gadījumus, kas visbiežāk iestājas pēc to atstāšanas bezpalīdzības stāvoklī. Turklāt projekta mērķis ir arī informēt sabiedrību, ka bērnam tomēr ir iespēja dzīvot – pat ja viņa bioloģiskie vecāki ir gatavi viņu nogalināt, atrodoties izmisumā, neredzot citu izeju. Baby Box – vieta bērna dzīvībai ir mehānisms, kas nodrošina maksimāli iespējamo bērna izdzīvošanas pakāpi un turpmāku veselīgu attīstību.
Latvijas valsts apņemas gādāt par atstātā bērna tiesībām izmantot un saņemt vispilnvērtīgākos veselības aizsardzības sistēmas pakalpojumus, jo tieši medicīnas darbinieki ir pirmie, kas saskaras ar Baby Box mazuli. Medicīnas darbinieki rūpējas par bērnu un nepieciešamības gadījumā nodrošina bērna veselības aizsardzību, slimību ārstēšanu un veselības atjaunošanu.
Glābējsilītē ievietoto mazuli bioloģiskajiem vecākiem ir iespējams atgūt, kamēr bērns nav oficiāli adoptēts.
Ikviena Glābējsilītē ievietotā mazuļa jaunie vecāki, kuri adoptē Baby Box mazuli, saņem Ceļa vārdus – tā ir informācija mazulim, kurā norādīts, kad un kurā vietā mazulis ticis atstāts, kurš ārsts viņu apskatīja, kas viņam bija mugurā, kādas mantas kopā ar viņu bijušas. Ceļa vārdos ir informācija arī jaunajiem vecākiem – tā ir ar psihoterapeitu palīdzību sagatavota vēstule, kurā ir ieteikumi, kā savam bērnam izstāstīt to, ka viņš ticis atstāts Glābējsilītē. Šajā vēstulē sniegti padomi, kad un ar kādiem verbāliem līdzekļiem bērnam izskaidrot šo faktu, nezaudējot bērna uzticību un mīlestību.
Sabiedrisko attiecību kompānija „Divi gani” nepiekrīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas locekles Marijas Hercogas viedoklim, ka bērnam primāri ir tiesības zināt savus vecākus. Mēs uzskatām, ka primārās jebkura bērna tiesības ir dzīvot. Tas nozīmē izglābt bērna dzīvību, jo tikai pēc bērna dzīvības glābšanas var sākt runāt par citām bērna tiesībām, tajā skaitā – zināt savu bioloģisko izcelšanos vai saņemt citas bērnam garantētās tiesības.
Vēlamies uzsvērt, ka Konvencijas par bērnu tiesībām 7. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka bērnam ir tiesības zināt savus vecākus „ciktāl tas iespējams”. Latvijā Ceļa vārdi nodrošina šo iespēju, jo valsts bērnam, sasniedzot pilngadību, sniedz visu iespējamo informāciju par viņa izcelšanos un Latvijas likumdošana dod iespēju pārtraukt adopciju, atjaunojot radniecības saites ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Tas nozīmē, ka jebkurš bērns ir tiesīgs izmantot visus iespējamos resursus, lai uzmeklētu savus bioloģiskos vecākus, tajā skaitā likt sludinājumus masu medijos ar cerību, ka pēc Ceļa vārdos esošās un sludinājumā nopublicētās informācijas bioloģiskie vecāki atpazīs savu bērnu un vēlēsies ar viņu sazināties un atjaunot radniecības saites.
