Joprojām
ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka dedzināšana
ir labs veids, kā
tikt
vaļā
no sadzīves atkritumiem, lai bez piepūles
un
liekiem izdevumiem sakārtotu savu īpašumu vai kādu piknika vietu.
Rezultātā atkritumi
tiek neapdomīgi
dedzināti gan atvērtajos
ugunskuros atpūtas
vietās,
gan piemājas ugunskuros, gan krāsnīs
un apkures iekārtās.
Tomēr
speciālisti
uzsver, ka atkritumu dedzināšana ir kaitīga
gan apkārtējai
videi, gan cilvēku veselībai. Par to, kādu kaitējumu
patiesībā
rada atkritumu dedzināšana, stāsta
SIA “Pilsētvides
serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.
Sabiedrībā
klīst
maldīgs
viedoklis, ka dedzināt
drīkst
jebkādus bioloģiskās
izcelsmes materiālus
jeb tā
saucamo zaļo masu – koku un krūmu zarus, lapas, nopļautu zāli,
augļu
un dārzeņu
paliekas.
Taču,
ja sausais kurināmais
–
sausa malka vai zari –
sadegs,
neradot
kaitējumu videi, tad, piemēram, aizdedzinot slapju lapu kaudzi un
atstājot
to lēni
gruzdēt,
gaisā
izdalās kaitīgu ķīmisko vielu savienojumi. Turklāt, pat dedzinot
atbilstošus atkritumus, ir jāievēro
noteikti drošības
pasākumi,
kas bieži
vien tiek ignorēti
–
nededzināt ugunskuru vējainā laikā,
blīvi
apbūvētās teritorijās
vai mežā,
kur pastāv
augsts citu blakus esošu
objektu aizdegšanās
risks, kā
arī nesakraujot pārāk lielu zaru kaudzi un ierobežojot ugunskura
teritoriju ar smiltīm, akmeņiem
vai speciālu
grāvīti.
Jāatceras
arī,
ka atkritumu apsaimniekošanas jautājumi
ir pašvaldību
kompetencē. Katra pašvaldība var izlemt, atļaut vai neatļaut
dedzināt organiskos atkritumus savā teritorijā.
Piemēram,
Rīgā dedzināt lapas ir aizliegts. Savukārt atsevišķās
pašvaldībās
saistošie
noteikumi paredz, ka sausās
lapas, zarus un citus organiskos atkritumus drīkst dedzināt
nelielos daudzumos. Ir
vēlams
iepazīties
ar
savas pašvaldības
noteikumiem, jo par to
pārkāpšanu
draud ievērojams naudas
sods.
Kategoriski
nedrīkst dedzināt sadzīves
atkritumus, piemēram,
plastmasas
pudeles,
polietilēna maisus, audumu izstrādājumus, gumijas materiālus,
laku un krāsu
taru, elektrības vadus, dažādas
elektroiekārtas
u. tml. Sadzīves atkritumi var saturēt
dažādus
aerosolus,
kas var uzsprāgt,
bet dedzinot sadzīvē izmantojamās
polimēru
plēves un plastmasas iepakojumu,
rodas poliaromātiskie
ogļūdeņraži,
piemēram,
benzopirēns,
kas ir ļaundabīgus
audzējus izraisoša viela.
“Neskatoties
uz gana attīstītu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru
valstī, vēl aizvien ir iedzīvotāji, kuri izvēlas
nederīgas
lietas, tai skaitā sadzīves atkritumus, samest kaudzē un
sadedzināt. Varētu domāt,
ka viss, kas “izkūp”
gaisā, kļūst neredzams un problēma
ir atrisināta
– lieko gružu
vairs nav. Bet tā
ir sevis mānīšana, ko mums vajadzētu skaidri
apzināties.
Sadedzināti atkritumi nekur nepazūd, tie maina savu formu un
pārvēršas
par bīstamiem
ķīmiskiem
savienojumiem. Vienreiz nokļūstot
vidē,
šis
indīgas
vielas uzkrājās
un rada ilgtermiņa kaitējumu, kura postošo efektu pilnā apmērā
izjutīs nākamās
paaudzes,”
brīdina Jurģis Ugors.
Atkritumu
dedzināšanas rezultātā radušies
melnie dūmi satur bīstamus ķīmiskus savienojumus – dioksīnus,
hlora savienojumus, poliaromātiskos ogļūdeņražus,
smagos metālus
un citus bīstamus
savienojumus, kas piesārņo
gaisu un caur elpceļiem
nonāk un uzkrājas
cilvēka
organismā.
Tāpat kaitīgie savienojumi sīku putekļu veidā nonāk
uz augsnes un augiem, pēc tam ūdenī. Nepareizi apsaimniekojot
atkritumus, rodas piesārņojums, kuru cilvēki uzņem, lietojot
pārtikā
piesārņotu ūdeni, piesārņotā augsnē augušus
augus, elpojot piesārņotu
gaisu un peldoties piesārņotās
ūdens tilpnēs.
Visbeidzot
– lietojot pārtikā
putnu, zivju un dzīvnieku gaļu, kas uzņēmuši barību piesārņotā
vidē.
Turklāt
sadzīves atkritumu dedzināšana izraisa ozona slāņa
noārdīšanu
un veicina planētas
atmosfēras
piesārņojumu
ar kaitīgām
vielām.
Vides
piesārņojums
jau
tagad ir kļuvis
par cēloni
vājai
cilvēku imunitātei, nervu sistēmas
traucējumiem,
plašam
alerģiju
klāstam
un vairākām
smagām
slimībām. Turklāt, ārsti
ir pierādījuši,
ka organismā uzkrātās kaitīgās
vielas ir pārmantojamas
un var negatīvi
ietekmēt
arī pēcnācēju
veselību.
“Diemžēl
vēl tāls
ceļš
ejams,
lai pārliecinātu,
ka sadzīves atkritumus dedzināt nav pareizi. Gan tādas
institūcijas
kā Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas
dienests un Valsts vides dienests, gan pašvaldības
un atkritumu apsaimniekotāji regulāri atgādina par atkritumu
dedzināšanas kaitīgumu, tomēr tas aizvien tiek darīts.
Mums
visiem ir tiesības
uz tīru vidi, tāpēc es aicinu iedzīvotājus
būt
atbildīgiem
pret sevi un nākamajām
paaudzēm,
mainīt
savus ieradumus, apsaimniekot
atkritumus legāli
un videi draudzīgā
veidā
– noslēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, ikdienā
šķirojot atkritumus un izvērtējot ikdienas pirkumu lietderību,”
pauž
Ugora kungs.
Turklāt,
kā atgādina
SIA “Pilsētvides
serviss”, prasmīgi apsaimniekoti atkritumi ir vērtīgs resurss.
Bioloģiski noārdāmos
atkritumus var kompostēt,
iegūstot
barības
vielām
bagātu
un vērtīgu organisko mēslojumu. Savukārt lielu daļu
plastmasas,
stikla, papīra un kartona atkritumu,
un pat autoriepas
var pārstrādāt
un lietot atkārtoti, tādējādi
piešķirot
šiem materiāliem otro dzīvi.
