25.marts ir viens no sāpīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē. Šī ir diena, kad bez jebkādiem apsūdzības aktiem padomju režīms deportēja uz Sibīriju vairāk nekā 42 tūkstošus nevainīgu cilvēku. Šī diena tūkstošiem ģimeņu vēstures grāmatās ierakstījusi traģiskas lappuses. Arī Stradu pagasta iedzīvotājam Robertam Zeipem (no kreisās) un viņa ģimenei šī diena saistās ar skaudrām atmiņām. Atmiņu stāstu par savas dzimtas notikumiem izpētījusi un pierakstījusi arī R.Zeipes mazmeita Paula Freimane, viņa piedalījās novada skolēnu darbu konkursā “Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Tieši Paulas un tirzmalieša Dāvja Untāla darbus žūrijā novērtēja visaugstāk un 23.martā viņi tos prezentēja Alūksnē starpnovadu zinātniskajā konferencē.
1949.gada 25.marta notikumi ir mūsu visu kopīgā vēsture, un to ir svarīgi apzināties ikvienam.
Paula, izstrādājot darbu, daudz laika pavadījusi sarunās ar vectēvu Robertu Zeipi, uzklausot viņa atmiņas par dzīvi izsūtījumā. Vectēvs Paulai jau kopš bērnības bieži vien tika stāstījis par savu dzīvi. Paulai, mazai esot, protams, netika stāstīts viss, jo daudz kas mazajai meitenei tik un tā paliktu neizprasts. Tieši tādēļ tagad viņa nolēmusi visu izpētīt daudz vairāk un pamatīgāk. “Man gribas, lai šīs atmiņas dzīvo arī pēc tam un par tām uzzina arī mūsu dzimtas nākamās paaudzes,” saka Paula.
(Vairāk lasiet 23.marta “Dzirkstelē” vai portālā šeit.)
