Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka jūlijā bijusi augstākā inflācija pēdējos desmit gados.
Pēdējoreiz augstāka inflācija nekā šomēnes bija 1997.gada februārī – 9,9 procenti. Pēdējo piecu gadu laikā jūlijā inflācija bijusi ievērojami mazāka. 2002.gada jūlijā inflācija bija 1, 2003.gada jūlijā – 3,8, 2004.gada jūlijā – 6,7, 2005.gada jūlijā – 6,1, bet 2006.gada jūlijā – 6,9 procenti.
“Ja vēl pirms pusgada šausminājāmies par cenu pieaugumu 7 procentu apmērā, tad tagad inflācija pārliecinoši pietuvojusies 10 procentu līmenim.
Augstās inflācijas cēloņi paliek tie paši – pārtikas un ēdināšanās pakalpojumu sadārdzinājums, kā arī mājokļa pakalpojumu cenu pieaugums. Jūlijā būtiska ietekme uz mēneša inflāciju bija tabakas izstrādājumiem, kas, laikam, ir vienīga prece, kuras sadārdzinājums nav tik sāpīgs, jo cilvēkiem ir alternatīva – smēķēt vai nesmēķēt. Bet, piemēram maizi, pienu un gaļu, kuru cenas palielinās katru mēnesi, no ikdienas patēriņa izslēgt nav iespējams. Turklāt, ja parasti vasarā bija neliels atslābums dārzeņu un augļu cenās, tad šogad augļu cenas kāpumam inflācijas ciparos ir liela loma.
Kopumā cipari ir šokējoši, it īpaši ņemot vērā, ka tuvākajā laikā tendences cenu pieaugumā diez vai mainīsies.
Jūlijā un augustā notika kārtējais gāzes tarifu palielinājums, kas turpināsies arī 2008.gadā sakarā ar gāzes piegādes cenas pieaugumu vēl par 30 %. Tam, visdrīzāk, sekos arī citu administratīvi regulējamo cenu kāpums.
Jūlijā naftas cena pasaules tirgos būtiski palielinājās un, par spīti atslābumam augustā, solās palikt augstā līmenī, tādējādi radot spiedienu arī uz inflāciju Latvijā. Un, protams, stabili augsti inflācijas cipari arvien vairāk paaugstina jau tā spēcīgās inflācijas gaidas.
Ņemot vērā visus šos faktorus, var secināt, ka par pesimistiskām nosauktās 8 procentu gada inflācijas prognozes tagad jau liekas visai optimistiskas.
Tomēr, paskatoties uz inflācijas tendencēm Latvijā “no malas”, jāsecina, ka nekas ārkārtējs nenotiek. Globāli raugoties, mēs joprojām esam attīstības valsts. Un attīstības valstīm parasti ir raksturīgs straujš ekonomikas attīstības temps un arī augsta inflācija. Tāpēc ir diezgan nepamatoti sagaidīt zemu inflāciju, ekonomikai joprojām atrodoties reformu stadijā un piedzīvojot IKP pieaugamu virs 10 procentiem.
Arī mūsu kaimiņvalstīs notiek līdzīgas tendences: jūlijā gan Lietuvai, gan Igaunijai ir novērots straujāks cenu pieaugumus nekā parasti,” saka Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe
Olga Ertuganova.
“Inflācijas rādītājs atkal ir pārsniedzis visas prognozes, sasniedzot 1,2 procentus pret iepriekšējo mēnesi. Šis līmenis ir negaidīti augsts vasaras periodam, un notiekošais nesola neko labu arī nākamajos mēnešos.
Ļoti būtiski inflāciju ietekmējis tabakas izstrādājumu cenu pieaugums un mājokļa apsaimniekošanas izmaksu straujais kāpums.
Kā tradicionāli inflācijas lielākie dzinuļi ir arī pārtikas cenu kāpums un sabiedriskās ēdināšanas sektora cenu kāpums. Līdz ar to gada inflācija jūlijā sasniedza 9,5 %, tas ir desmitgades rekords.
Šobrīd nevaram nekādi atsaukties uz antiinflācijas plāna pozitīvo ietekmi, jo tie faktori, kas paaugstināja cenas jūlijā, nav ar šo programmu saistīti. Jebkurā gadījumā pakāpeniska banku realizētā piesardzīgā kredītpolitika un nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija uz gada beigām mazinās inflācijas spiedienu.
Tomēr ar minētajiem faktori ir par maz, lai būtiski mazinātu inflāciju šobrīd. Šajā procesā ir jāiesaistās visiem tirgus dalībniekiem, lai situācija uzlabotos. SEB Unibankas gada vidējā inflācijas prognoze paliek pašreizējā līmenī – 7,8 – 8 procenti,” saka SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks.
