Jaunākā
“Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījums atklāj,
ka vairums aptaujāto zemnieku ir noraizējušies par vairākiem ar
Latvijas enerģētiku saistītiem jautājumiem. Saskaņā ar aptaujas
datiem zemnieki par lielākajām problēmām Latvijas enerģētikā
atzīst enerģijas gala produktu cenas (84%), atkarību no enerģijas
resursu piegādātājiem citās valstīs (70%), kā arī enerģijas
nelietderīgu izmantošanu (55%).
Savukārt,
aicināti nosaukt visperspektīvāko atjaunojamās enerģijas ieguves
tehnoloģiju Latvijas tautsaimniecībā, visvairāk (23%) aptaujāto
zemnieku atzinīgi novērtēja saules enerģijas ieguves tehnoloģijas
– saules baterijas, saules kolektorus u.c., kā arī bioenerģiju
un biomasas izmantošanu (15%). Par visnepiemērotāko atjaunojamās
enerģijas veidu Latvijas tautsaimniecībai zemnieki atzina
hidroenerģijas turbīnas un hidrostacijas.
Ņemot
vērā to, ka pašlaik vairums zemnieku jo īpaši uztraucas par
elektrības cenām Latvijā, viņi tika aicināti atklāt paņēmienus,
ko ir izmantojuši pēdējo trīs gadu laikā, lai taupītu enerģijas
resursus. No visiem aptaujātajiem zemniekiem vairums jeb 76% atzina,
ka ir parastās spuldzes aizvietojuši ar ekonomiskajām spuldzēm,
kā arī ir pievērsuši lielāku uzmanību tam, lai tiktu izslēgtas
tobrīd neizmantotās elektroierīces (62%). Viņi atzina, ka
taupīšanas nolūkos ir pat iegādājušies speciālu sadzīves
tehniku, kas mazāk patērētu enerģijas resursus (39%), kā arī
veikuši darbus, kas ļauj taupīt enerģiju mājas apkurei, veicot
ārsienu siltināšanu vai modernu radiatoru uzstādīšanu (31%).
Ekonomikas
ministrija uzskata – pārsteidzošs šķitis pētījuma secinājums,
ka aizvien mazākā mērā iedzīvotāji pievērsušies dažādiem
energotaupības pasākumiem, lai gan trešā daļa iedzīvotāju kā
vienu no enerģētikas problēmām norādījuši enerģijas
nelietderīgu izmantošanu. “Iespējams, ka šo tendenci var
skaidrot ar to, ka liela daļa vieglāk un arī lētāk īstenojamo
energoefektivitātes pasākumu, piemēram, kvēlspuldžu nomaiņa, ir
īstenota un nākotnē, lai kļūtu vēl energoefektīvāki,
nepieciešams ieguldīt lielākas pūles, piemēram, mainīt ikdienas
paradumus, vai veikt nozīmīgākus ieguldījumus efektivitātes
celšanai,” skaidro ministrijas pārstāvji.
Aptaujātie
tika aicināti atzīmēt kādu no atjaunojamās enerģijas veidiem
vai iekārtām, kuru, visticamākais, varētu sākt izmantot tuvāko
10 gadu laikā. Vairums jeb 53% aptaujāto zemnieku uzskata, ka
varētu sākt izmantot biomasu, piemēram, šķeldu, skaidas vai
kokskaidu granulas, savukārt 23% aptaujāto atzina, ka varētu sākt
izmantot saules baterijas. Iespēju tuvāko 10 gadu laikā sākt
izmantot siltumsūkņus vai saules kolektorus izmantotu vien 16%
aptaujāto zemnieku.
AS
“Latvijas Gāze” vairumtirdzniecības un produktu attīstības
departamenta vadītājs Jānis Kalējs gan uzskata, ka attiecībā uz
atjaunojamiem enerģijas veidiem būtu svarīgi saprast, ka ne
vienmēr atjaunojamā enerģija nozīmē – zaļā enerģija.
“Ja
raugāmies uz biomasu kā enerģijas veidu, tad oglekļa dioksīda
izmeši šim kurināmajam, kas bieži tiek izmantots gan privātmāju
apkurē, gan elektrības ražošanai koģenerācijas stacijās,
krietni pārsniedz oglekļa dioksīda izmešus no, piemēram,
dabasgāzes. Turklāt dabasgāze apkurē ir krietni ērtāks
kurināmais, jo nerodas putekļi, pelni, nepatīkami aromāti,”
apgalvo Kalējs.
Par
“Baltic International Bank Latvijas barometru”:
“Baltic
International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju
noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot
pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā
aktuālas norises.
