Otrdiena, 16. decembris
Johanna, Hanna, Jana
weather-icon
+5° C, vējš 1.79 m/s, R-DR vēja virziens

Beidzot Anna streikos

Es jums saku, ka vēl pāris gadu atpakaļ tas nevarētu notikt, jo tur priekšgalā
bija tāds ģenerālais jeb ģeniālais vecis, ka visi viņa priekšā dancoja – kā pliki pa nātrām. Neatkarīgi no dzimuma, vecuma un orientācijas. Un šis tik stabulēja.

Niecīgo algu un lielās slodzes nomocītie darbinieki vai ģība no bada un
pārguruma, bet ne par ko to neatzina. Kur nu! Viņiem vispār bija aizlīmētas
mutes. Bija noliegts tās atplest. Es jums teikšu, ka suņiem bija labāka dzīve
nekā viņiem.

Bet nu kaut kas ir mainījies. Jau sen bija laiks! Kas tik mums nav streikojuši,
mītiņojuši vai vismaz draudējuši to darīt. Skolotāji un mediķi, policisti un
pensionāri, nacionāļi un homoseksuāļi. Nu ir pienācis Annas laiks. Viņa ir mana
paša labākā čoma – Antona Krikuma – ilggadējā ārlaulības draudzene. Dievīgs
skuķis. Taisni žēl, ka nav precējusies, bet viņai jau nav laika to izdarīt.
Visu laiku darbā. Labi, ka meiteni vismaz naktīs reizēm Antons izklaidē.

Jau 30 gadus viņa turas savā pirmajā un vienīgajā darbavietā. Es viņu mīļi saukāju
par Amoriņu. Viņai piestāv. Manā jaunībā bija populārs tāds Amora pasts. Anna
man asociējas taisni ar šitādu romantiku. Varbūt tāpēc, ka reiz viņa slepus man
atnesa vēsti, kas nebija jāredz manai laulenei, kas citādi paliktu traka no
greizsirdības. Tā bija vēstule no manas jaunības dienu draudzenes, kura reiz
atraidīja manu bildinājumu, bet pēc tam visu mūžu nagus kodīja, jo noprecēja
dzērāju un sliņķi. To pašu Antonu – manu labāko jaunībsdienu draugu. Vai tā nav
likteņa ironija? Iedomājieties tikai, pienesa man klāt vēstuli ar 10 gadu
nokavēšanos. Nudien mistika! Kur tā vēstule visu šo laiku glabajusies? Anna
esot atradusi aizkritušu aiz galda šķirotavā. Tātad 10 gadus tur putekļi nav
slaucīti?! Ārprāts! Tā, lūk. A tajā vestulē mana jaunības dienu mīļotā saka man
savu “jā” vardu. Par vēlu… Visas izvēles jau ir notikušas. Un tomēr patīkami
apzināties, ka manai pirmajai mīlai ir bijušas atbildes jūtas. Tātad dzīve
varēja veidoties citādi… Ja vien Anna, ak, ja viņa būtu laikus man piegādājusi
šo vēstuli. Ak, Anna, ko tu esi izdarījusi ar manu dzīvi? Bitīt matos! Iesim
streikot abi kopā.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.