Brisele, 20.dec., LETA–REUTERS. Beļģija jau trešo reizi gada laikā palikusi bez politiskās vadības, jo neveiksmīgais mēģinājums glābt grūtībās nonākušo finanšu korporāciju “Fortis” novedis pie valdības krišanas.
Premjerministrs Īvs Leterms piektdien paziņoja par sava kabineta demisiju, reaģējot uz Augstākās tiesas graujošo atzinumu, ka valdība centusies ietekmēt tiesas lēmumu par finanšu krīzes satricinātās bankas turpmāko likteni.
Karalis Alberts, kuram saskaņā ar konstitūciju jāizlemj, vai pieņemt valdības atkāpšanos, vēlu vakarā tikās ar Letermu, taču pagaidām atturējies no galīgā lēmuma pieņemšanas.
“Mums visiem jāapsver, kā mēs varam nodrošināt mūsu valsts politisko stabilitāti, kuras mums šobrīd trūkst,” paziņojis finanšu ministrs Didjē Reinderss.
Leterms trauslās piecu partiju koalīcijas vadībā atrodas tikai deviņus mēnešus, un līdz šim viņa galvenais klupšanas akmens bija nespēja panākt kompromisu starp konfliktējošajām lingvistiskajām kopienām, kas izsaucis bažas par 178 gadus pastāvējušās valsts iespējamo sašķelšanos.
Opozīcijas partijas jau pieprasījušas pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, lai gan analītiķi pauž šaubas, ka Leterma koalīcijā ietilpstošās valdošās partijas ir gatavas savu likteni nodot vēlētāju rokās brīdī, kad valstī varētu sākties ekonomikas recesija un visiem svaigā atmiņā ir nedienas ar “Fortis”.
Leterms ir noraidījis apsūdzības, ka viņš esot mēģinājis ietekmēt apelāciju tiesu, kura pagājušajā nedēļā apmierināja “Fortis” akcionāru prasību apturēt valdības iecerēto finanšu korporācijas sadalīšanu, taču atzina, ka Augstākās tiesas atzinums viņa atrašanos kabineta vadītāja amatā padarījis neiespējamu.
“Es paļaujos, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas tiks izveidota, izgaismos notikušos faktus un noskaidros patiesību,” teikts premjera paziņojumā.
Pirmo reizi Leterms demisijas rakstu iesniedza jau jūlijā, jo sarunas starp partijām, kas pārstāv franciski un flāmu valodā runājošo kopienas, bija nonākušas strupceļā. Tomēr karalis toreiz atteicās pieņemt premjera atkāpšanos.
Pēc pagājušā gada jūnija vēlēšanām Letermam ilgstoši neizdevās izveidot koalīciju, un karalis bija spiests uz laiku valdības vadītāja pienākumu pildīšanu uzticēt iepriekšējam premjerministram Gijam Ferhofstadam.
Letermam jauno valdību izdevās sastādīt tikai šī gada martā pēc deviņus mēnešus ilgušām smagām sarunām par plašāku pilnvaru piešķiršanu reģionālajām valdībām, ko kategoriski pieprasīja flāmu politiskās partijas.
Taču šobrīd ir apšaubāms, ka Leterms spēs palikt pie varas, un analītiķi uzskata, ka viņš neparādīsies arī jebkuras jaunas valdības sastāvā.
Tikmēr valdībai joprojām jāpanāk parlamenta akcepts ekonomikas stimulēšanas plānam, jo sagaidāms, ka šī gada ceturtajā kvartālā ekonomika ieies recesijas ciklā.
Savu kārtu gaida arī svarīgi likumu grozījumi par darba apmaksu, un joprojām nav atrisinātas “Fortis” problēmas.
