Par
pavisam mazo bērnu traumām, sakropļošanas un arī nāves
gadījumiem, kas notikuši mājās negadījuma vai nejaušas notikumu
sakritības dēļ, ir atbildīgi tikai un vienīgi bērna vecāki!
Punkts.
Bērns
līdz viena vai pat divu gadu vecumam gan mājās, gan ārpus tām
var paraut, paņemt, nokrist, aizskriet, apēst vai izdzert to, ko
nevajag, jo tā viņi iepazīst pasauli. Ja bērns nodarījis sev
pāri, tad tā ir tikai un vienīgi vecāku vaina (arī gadījumos,
kad bērna pieskatīšana uzticēta kādam citam), jo viņi nav
gribējuši vai spējuši domāt un skatīties uz telpu un vidi, kurā
bērns atrodas, no viņa (bērna) perspektīvas. Mūsu – pieaugušo
– vaina, ja mājas iekārtojumā svarīgāki ir bijuši dizaina
apsvērumi (galdiņš
te izskatās labāk)
un pašu ērtības (televizoram
piemērotāka vieta ir šī un Līgo svētkos noteikti vajag lielu
ugunskuru), nevis
bērna drošība.
Gadalaiku
un dienas daļu bērni
Pavisam
mazo bērnu traumatisms (aptuveni 1/3 BKUS pacientu ir bērni līdz
viena gada vecumam) ir periodisks un saistīts ar gadalaikiem.
Visbiežāk par slimnīcas pacientiem kļūst bērni ar apdegumiem.
Standarta komplekts, kas gandrīz garantē garu vizīti slimnīcā,
ir krāsns apkure un atklāta ūdens sildīšana priekš mazgāšanās.
Agrāk vai vēlāk bērns verdošā ūdenī iemērks roku vai ieliks
kāju, pirms vecāki ielējuši tam klāt auksto ūdeni. Ticiet man,
tā agrāk vai vēlāk notiks, ja vien nenodrošināsiet to, ka bērns
vienmēr tādos brīžos atrodas citā telpā.
Tad
vēl ir rīta un vakara
jeb karstās kafijas un tējas
bērni. Ja redzam, ka slimnīcai tuvojas NMPD auto ar zilām avārijas
gaismām, no kuras izkāpj raudoša mamma, bet feldšeris uz rokām
nes bērnu – ir skaidrs, ka rīta karstā dzēriena baudīšana ir
nogājusi greizi.
Jautāsiet
– ko darīt? Pirmkārt, domāšana un apzināšanās, ka “nekas
taču nenotiks, ja uzlikšu kafiju uz dīvāna malas”, ir drošākais
ceļš uz vismaz pāris operācijām Jūsu mazulim.
Tāpat
bērnu slimnīcā Līgo svētki nav iedomājami bez apdegumiem, jo
kāds tikko ir iemācījies skriet un, protams, ieskrien ugunskurā.
Reizēm pat nevajag ugunskuru, jo arī nākamajā rītā pelnos ir
vairāk nekā 400 grādu karstums, kur bērni ir apdedzinājuši
rokas, kājas un citas ķermeņa daļas, kas var atstāt neizdzēšamas
pēdas visa mūža garumā… Arī par šo būtu vērts aizdomāties,
proti, varbūt ir vērts divas pirmās bērna vasaras nekurināt
atklātu ugunskuru piemājas dārzā? Cik zinu, gardi paēst un
lustīgi padziedāt var arī bez atklātas liesmas 3 metru augstumā.
Mājas:
bīstamākā vieta pasaulē?
Kas
mani pārsteidz visvairāk? Paradoksāli, ka mājas ir vieta, kuru
vecākiem ir vislielākās iespējas kontrolēt un iekārtot
maksimāli droši bērnam, taču joprojām ir viena daļa vecāku,
kuri uzskata, ka ķimikālijas zemajos plauktos vai pat uz grīdas
turēt ir ērtāk! Savas ērtības nenoliedzami ir svarīgas, taču,
redzot kārtējo izdedzināto barības vadu, gribas kliegt –
mostieties!!!
Šajā
kontekstā īpaši vēlētos “paslavēt” tos “gudriniekus” un
tīrības mīļotājus, kuri izmanto tīrīšanas vielu koncentrātus;
pat nezinu, kur tādus iespējams iegādāties? Vizualizācijai:
bērns šo pudelīti ar ārkārtīgi sārmaino šķidrumu atrod un
paņem, jo tā atrodas skapītī zem vannas istabas izlietnes, un
iedzer; tā rezultātā viņam ir izdedzināts barības vads, milzīga
agonija un, bonusā visam, ja viņš izdzīvos, nekad vairs nejutīs
ēdiena garšu, jo barību uzņems mākslīgi visu atlikušo dzīvi.
Vai jūs to novēlat savam bērnam? Varbūt tomēr ir vienkāršāk
to koncentrātu turēt nepieejamā vietā, ja reiz grīdas mazgāšanai
tiešām ir nepieciešama gandrīz sērskābe?
Kāpnes.
Protams, ir skaista divstāvu māja ar kāpnēm uz otro stāvu. Bet
brīdī, kad šajā mājā sāk dzīvot mazs bērniņš, ir
nepieciešams padomāt par kāpņu drošību – drošības vārtiņi
gan trepju augšgalā, gan apakšgalā. Jā, atvēršana un
aizvēršana mums- pieaugušajiem- sagādā “milzīgas grūtības”,
tas taču arī ir tik laikietilpīgi, varam kaut ko nokavēt,
pazaudēt laiku, ko varētu pavadīt, skrollējot
sociālajos tīklos…
Un tie vārti un aizvērtās pārāk platās atstarpes starp margām
– tas taču sagrauj iecerētā mājas dizaina integritāti! Tas,
protams, ir svarīgi. Vai arī nē?!
Arī
te varu tikai ieteikt, ka nevajag uz šiem drošības pasākumiem
raudzīties, kā uz mūžīgi paliekošu neestētisku kāpņu papildu
elementu. Jums vismaz izaugs vesels bērns! Viņš nesalauzīs
kaulus, negūs smadzeņu bojājumus un nebūs invalīds. Manuprāt,
tā nav augsta cena par veselu bērnu.
Viņas
augstība “Nevērība”
Ne
visi traumas guvušie bērni nomirst slimnīcā. Daļa līdz tai
nenonāk, jo ir mājdzīvnieku nokosti, sasitušies, krītot no
nepabeigtiem balkoniem.
Bērnu
traumatisms nav atkarīgs no vecāku turības. Ir trūcīgi, sociāli
nelabvēlīgi un vardarbīgi vecāki. Piemēram, ir gadījumi, kad
nevērīgi vecāki ar izsmēķi aizdedzinājuši savas sešus mēnešus
vecās meitenītes gultu. Kāds bija rezultāts? Meitenītei viena
kāja tika amputēta, otra palika kroplīga. Šobrīd viņa dzīvo
ASV pie audžu vecākiem. Tajā pašā laikā ir arī labi situētu
cilvēku bērni, piemēram, viens bērns nepieskatīts pierāpojis
pie atvērta loga un no tā izkritis, citu līdz nāvei sakodis
rotveilers, jo pieskatītāji – draugi, vecvecāki – aizrāvušies
ar savu lietu darīšanu.
Manuprāt,
abos gadījumos tā ir noziedzīga rīcība pret cilvēka dzīvību.
Tam nav nozīmes – apzināta vai neapzināta -, jo sekas abos
gadījumos ir letālas.
Par
ko ir šis stāsts?
Ko
es ar šeit rakstīto vēlējos pateikt? Es zinu, ka Latvijā ir
daudz brīnišķīgu vecāku, kuri vēl saviem bērniem labu, un
ceru, ka tādu kļūs arvien vairāk!
Es
zinu, ka maza bērniņa pieskatīšana ir sarežģīts un nogurdinošs
process. Un doma par to, ka “nekas jau nenotiks”, ja tagad drusku
pasēdēšu telefonā, ir ārkārtīgi vilinoša. Tomēr slimnīcas
ikdiena parāda pretējo – notiek gan un diemžēl pārāk bieži
un ar pārāk smagām sekām.
Aicinu
ne tikai rūpēties par bērniem, bet arī mīlēt viņus no visas
sirds, tas palīdzēs savu mājokli redzēt ar bērna acīm. Jums
jāspēj saskatīt, no kura stūra bērnam uzglūn briesmas. Esiet ar
atvērtu sirdi un atvērtām acīm un skatieties, analizējiet, kas
varētu notikt! Jums jābūt acīm ne tikai priekšā, bet arī sānos
un pakausī.
Un,
lai arī banāli, bet tā ir taisnība – bērni izaug tik ātri!
Esmu droša, ka pēc gadiem nožēlosiet, ka tobrīd svarīgāk bija
nočekot Instagramu,
nevis 56. reizi izšķirstīt vienu un to pašu bilžu grāmatu kopā
ar bērnu. Jo laika posms, kurā bērns Jūs mīl bez nosacījumiem
un dievina, ir ļoti īss. Tas ir pārbaudīts!
Ar
Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas
sabiedrības informēšanas kampaņas “BĒRNAM DROŠI!”
materiāliem ir iespējams iepazīties šeit
https://spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/traumatisms/lidz-1-gada-vecumam/
