Par
to ir pārliecinājušies daudzdzīvokļu mājas Pastendē
apsaimniekotāji – SIA «Talsu namsaimnieks» un dzīvokļu
īpašnieki, kas pagājušajā gadā varēja atļauties savai padomju
laikos būvētajai mājai veco azbesta šīfera jumtu nomainīt pret
betona dakstiņu jumtu.
Kā
jau daudzām padomju laikos būvētām ēkām, arī daudzdzīvokļu
mājai Pastendē iepriekš bija azbesta šīfera jumts. Tas bija
likts pirms aptuveni 35 gadiem, savu mūžu nokalpojis, atslāņojies,
vietās, kur bija naglas, izveidojušies caurumi. Tādēļ bija
nepieciešama jauns jumts. Tika apsvērti trīs iespējamie varianti
– likt bezazbesta šīfera, metāla vai betona dakstiņu jumtu.
Aprēķinot, cik izmaksās materiāli katram no šiem segumiem,
secinājums bija, ka, izvēloties kvalitatīvu metāla vai bezazbesta
šīfera jumtu, tas izmaksās gandrīz tikpat, cik betona dakstiņu
jumts. Kopsapulcē, dzīvokļu īpašniekiem izskaidrojot visu trīs
jumta segumu izmaksas un cenu salīdzinājumu, tie gandrīz
vienbalsīgi nobalsoja par labu betona dakstiņu jumtam.
SIA
«Talsu namsaimnieks» būvinženieris Lauris Vecbērzs skaidro, ka
dzīvokļu īpašnieku izvēli noteica betona dakstiņu jumta seguma
kvalitāte un ilgmūžība. Latvijā ir ēkas, kas celtas vēl pirmās
Latvijas brīvvalsts laikā,
tām ir betona dakstiņu jumts, kas joprojām teicami kalpo.
Padomju
laikos būvētajai daudzdzīvokļu mājai betona dakstiņu jumtu
izvēlējās arī tāpēc, ka tai ir samērā lēzens jumts, un šādai
konfigurācijai dakstiņi ir visdrošākais segums, jo salīdzinot ar
citiem, piemēram, metāla segumiem, ir vismazākais risks, ka zem
dakstiņiem varētu iekļūt mitrums.
Lauris
Vecbērzs skaidro: «No domas par metāla jumtu mēs atteicās, jo no
pieredzes zinām, ka vasarā tas ļoti uzkarst, un karstums no tā ir
arī augšējo stāvu dzīvokļos, bet lietus un krusas laikā no
metāla jumta atbalsojas būkšķi. Īpaši naktīs augšējo stāvu
dzīvokļu iemītniekiem tas var radīt diskomfortu. Savukārt
bezazbesta šīfera jumts Latvijā vēl ir samērā jauns, tādēļ
nav pārliecības, kā tas kalpos, piemēram, pēc 20 gadiem.»
Daudzdzīvokļu
mājas vecākais Edgars Šterns piebilst, ka betona dakstiņu jumta
materiālu izmaksas nebija astronomiskas – 720m2
jumta platībai materiāli kopumā izmaksāja ap 5000 latu. Edgars
Šterns stāsta: «Jumta nomaiņu veica mūsu pašu jumiķi. Mēs
samazinājām materiālu izmaksas, jo varējām atteikties no
atsevišķiem elementiem, ko pašiem bija iespēja izgatavot, jumta
barjerām, karnīzēm u.c. Savukārt, iegādājoties jumta
materiālus, cenā bija iekļauta arī bezmaksas jumta nomērīšana,
materiālu tāmējums – izmaksu aprēķins, kā arī vecā jumta
seguma apsekošana un konsultācijas. Tā kā esošās jumta
konstrukcijas bija novecojušas, uzņēmuma, no kura iegādājāmies
jumta materiālus, tehniskie eksperti mums ieteica esošās ēkas
konstrukcijas pastiprināt, savukārt siltumizolācija bija labi
saglabājusies, to nevajadzēja mainīt.
Savukārt
«Monier» tehniskais konsultants Vladislavs Gorovojs pamato, kādēļ
betona dakstiņu jumts daudzdzīvokļu ēkai ir praktisks risinājums
:«Betona dakstiņiem ir
laba skaņas izolācija, tādēļ mājā ar šādu jumtu vētras vai
sniega laikā augšējos stāvos no jumta neatbalsosies trokšņi.
Turklāt betona dakstiņi saulē neuzkarst atšķirībā, piemēram,
no metāla seguma, tāpēc mājā augšējo stāvu dzīvokļos nebūs
nepieciešami karsts.
Dakstiņu
jumts nav vienlaidus, bet sastāv no atsevišķiem elementiem, tādēļ
nepieciešamības gadījumā to var vienkārši saremontēt. Nav
jānoņem viss jumta segums, bet tikai bojātajās vietās jāatjauno
atsevišķi dakstiņi.
Dakstiņi
ir dabīgs jumta materiāls, tādēļ mitrums caur tiem no zemseguma
daļas iztvaiko, novēršot iespēju, ka zem jumta seguma esošie
materiāli – siltumizolācija un ēkas konstrukcijas varētu pelēt.
Dakstiņu
jumts ir ļoti izturīgs, katrs dakstiņš var izturēt 200 kilogramu
slodzi. Tas ir vienīgais jumta segums, pa kuru var droši staigāt,
nebaidoties to sabojāt. Daudzdzīvokļu mājām, kur regulāri
jāveic apsekošana un apkope, piemēram, jātīra sniegs, tas ir
ļoti svarīgi.
Latvijā
valda iesīkstējis mīts, ka dakstiņu jumts rada pārāk lielu
slodzi ēkas konstrukcijām. Tā tas nav! Lielāko slodzi ēkas
konstrukcijām rada sniegs (60%) un vējš (16%), savukārt dakstiņu
jumts ēkai kopējo slodzi palielina tikai par 10%.
Betona
dakstiņu jumts ir ekonomisks jo, betona dakstiņi ir salīdzinoši
lētāki par keramikas dakstiņiem, maksā 4,50 – 5,00 Eiro m2. Tie
ir arī ļoti ilgmūžīgi, tiem paredzētais kalpošanas laiks ir
100 gadi. Tam pierādījums ir ēkas, kas Latvijā būvētas pirms
simts gadiem, un to jumts joprojām teicami funkcionē.
