Privātmāju
īpašniekiem, kas savā teritorijā kā kanalizācijas risinājumu
izmanto bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, un līdz
šim pārāk neiedziļinājās, cik attīrīti vai neattīrīti
notekūdeņi tiek novadīti apkārtējā vidē, pamatīgu
pārsteigumu sagādāja jaunie Ministru kabineta Noteikumi
par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un
reģistrēšanu.
Skaidrs
ir viens – privāto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu
apsaimniekotājus gaida būtiskas pārmaiņas. Kādas, skaidro
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
Vides
aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta
Teibe.
Privātmājas
teritorijā pirms daudziem gadiem ierīkoju bioloģisko notekūdeņu
attīrīšanas iekārtu. Ļoti ērti, jo līdz šim nekas nebija
jādara, viss darbojās pats par sevi. Kas tagad mainīsies?
Saimniekiem,
kam apsaimniekošanā ir mazā bioloģiskā
notekūdeņu
attīrīšanas iekārta, būs jābūt tehniskai dokumentācijai,
kas apliecina, ka iekārta atbilst ekspluatācijas prasībām.
Protams, jābūt arī iekārtas
ekspluatācijas nosacījumiem, lai būtu skaidrs, ka saimnieks zina,
kā šo iekārtu pareizi lietot un šos nosacījumus arī ievēro.
Ko
darīt, ja notekūdeņu
attīrīšanas iekārtai
šādu dokumentu nav?
Šādus
dokumentus varēs iegūt, veicot iekārtas tehnisko apkopi. Tās
veikšanai varēs pieaicināt
atbilstošu komersantu, kas
specializējies šādu darbu veikšanā – nodarbojas ar mazo
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ražošanu, izplatīšanu,
uzstādīšanu, apkopi.
Ja
iekārtai ir ražotāja izsniegta tehniskā dokumentācija,
saimniekam būs jāveic iekārtas tehniskā apkope, pārliecinoties,
ka tai nav tehnisku bojājumu, piemēram, aizsērējuši cauruļvadi
vai plaisas. Arī šo apkopi varēs uzticēt atbilstošam
komersantam.
Jāsaka,
ka mazo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotājiem tiks
dots pārejas periods iekārtu un dokumentu sagatavošanai.
Iekārtām, kam nav dokumentācijas, tā ir jāsagatavo
līdzi
2020. gada 1. janvārim, jāsaņem atbilstoša komersanta izsniegts
apliecinājums par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumi par
tās ekspluatāciju. Savukārt
tehnisko apkopi ar to apliecinošu dokumentu, kas pierāda
kanalizācijas sistēmas atbilstību noteikumu prasībām, jāveic
līdz 2021. gada 31. decembrim.
Vai,
ieviešot jaunos noteikumus, tiks paaugstināti attīrīto notekūdeņu
kvalitātes kritēriji, kas savukārt varētu nozīmēt, ka ar senāk
ražotām un uzstādītām iekārtām šādas prasības nav
iespējams nodrošināt, attiecīgi tās nevar lietot?
Pašlaik
nav plānots veikt izmaiņas attiecībā uz attīrīto notekūdeņu
kvalitātes kritērijiem, spēkā paliks esošās prasības.
Vai
mazajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs jāveic arī
biežāka apkope?
Būtībā
nosacījumi paliks tie paši, taču to izpilde tiks daudz rūpīgāk
uzraudzīta.
Iegādājoties
mazo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, parasti tās tehniskajā
dokumentācijā ir norādīts, cik bieži iekārtai ir jāveic apkope
– lieko dūņu nosūknēšana. Šie noteikumi saimniekam arī būs
jāizpilda.
Ja
ražotājs nav norādījis, cik bieži notekūdeņu attīrīšanas
iekārtai ir jāveic apkope, atbilstoši (MK) noteikumiem, tā būs
jāveic
reizi gadā. To varēs uzticēt atbilstošam komersantam, kas
izsniegs dokumentu, ka šāda apkope ir veikta.
Tāpat
saimniekam jāņem vērā – avārijas gadījumā notekūdeņu
attīrīšanas iekārtai ir jāveic ārkārtas tehniskā apkope, kā
arī jāsaglabā šīs darbības apliecinoši dokumenti.
Kādas
sankcijas būs, ja saimnieks šos noteikumus nepildīs?
Saimniekam
pašam būs pašvaldībā vai pašvaldības ūdens saimniecības
uzņēmumā jāiesniedz iesniegums par mazās notekūdeņu
attīrīšanas iekārtas reģistrēšanu, kā arī jāiesniedz
dokumenti, ka iekārtai ir veikta tehniskā apkope. Šādā veidā
mazās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tiks reģistrētas un
uzraudzītas. Ja iekārtas apsaimniekotājs nosacījumus nepildīs,
spēkā būs pašvaldības izstrādāti saistošie noteikumi, kuros
būs paredzēts, kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tiks
uzraudzītas un kontrolētas, kā arī noteikumos noteikti būs
noteiktas normas par soda mēriem.
Pašvaldības,
izstrādājot saistošos noteikumus par noteikumu pārkāpšanu, var
piemērot naudas sodu fiziskām personām līdz 350 eiro, bet
juridiskām – 1400 eiro.
Pastāv
iespēja, ka pašvaldību pilnvarotas personas periodiski
individuālos gadījumos apsekos mazās notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas, pārliecinoties par to atbilstību ekspluatācijas
prasībām.
Pārejas
periodā līdz 2021. gada 31. decembrim pastiprināta kontrole un
sodīšana netiks veikta, jo, visticamāk, ir
pietiekami
daudz iekārtu, kam ir nepieciešami uzlabojumi vai arī nav veikta
tehniskā apkope.
Vai
izmaiņas skars arī saimniekus, kam teritorijā ir izsmeļamās
bedres?
Izmaiņas
skars arī šos saimniekus. Esošie
noteikumi paredz, ka krājtvertnei ir jābūt hermētiskai, ka tā ir
jāizsmeļ, lai nenotiktu noplūdes, nepiesārņotu vidi un līdz ar
to arī dzeramo ūdeni. Pašvaldības izstrādās saistošos
noteikumus, kuros būs noteikts, cik bieži šāda krājtvertne ir
jāizsmeļ. Krājtvertnes apsaimniekotājam, kas izmanto asenizatora
pakalpojumus uzkrāto notekūdeņu izvešanai, divus gadus būs
jāsaglabā šo darījumu apliecinoši dokumenti, kā arī
jāpārliecinās, ka notekūdeņi nesatur piemaisījumus, kā dēļ
asenizators nespēj tos pieņemt.
Kaimiņam
blakus teritorijā ir gravitācijas
nostādinātājs, tautā dēvētais septiķis.
Šāda sistēma būtībā nav hermētiska, jo notekūdens caur
filtrācijas lauku tiek novadīts gruntī. Vai kaimiņš arī turpmāk
varēs to izmantot?
Ja
ar esošo kanalizācijas sistēmu nav iespējams nodrošināt pilnīgu
hermētiskumu, ir divi risinājumi – jāveic kanalizācijas
pārveide, izveidojot hermētisku izsmeļamo bedri vai arī jāierīko
sertificēta
bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
Kāpēc
šādas izmaiņas bija nepieciešamas?
Jaunie
noteikumi bija nepieciešami, lai
novērstu risku, ka saimnieks savā privātajā teritorijā,
lietojot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas neatbilst
ekspluatācijas prasībām vai arī tai netiek pietiekami regulāri
veikta apkope, novada apkārtējā vidē neattīrītus notekūdeņus.
Šādā veidā cilvēks ar savu bezatbildīgo rīcību piesārņo
apkārtējo vidi, kā arī apdraud citu cilvēku veselību, jo
neattīrītie notekūdeņi nonāk līdzās esošajās teritorijās,
kur cilvēki no spices vai akas ņem dzeramo ūdeni.
Ik
gadu tiek saņemtas šādas sūdzības, un pašvaldības
pilnvarotajai personai vai vides inspektoram apsekojot konkrēto
teritoriju, mēdz būt, ka sūdzība nav pamatota, taču ļoti bieži
tās ir pamatotas.
Jaunie
noteikumi attieksies tikai uz pilsētām un ciematiem, jo šī
problēma visvairāk skar blīvi apdzīvotās teritorijas. Piemēram,
savrupmāju rajonos un bijušo mazdārziņu teritorijās daudzviet ir
uzbūvētas mājas, cilvēki tajās dzīvo pastāvīgi, teritorijas
ir nelielas, tāpēc piesārņojuma risks no neattīrītiem
notekūdeņiem ir daudz lielāks.
Armanda
Urmona, SIA
“August Latvia Serviss” vadītāja komentārs.
Strādājot
šajā nozarē vairākus gadus, mēs ikdienā saskaramies ar to, ka
tieši no privātā sektora apkārtējā vidē tiek novadīts ļoti
daudz neattīrītu vai nepilnīgi attīrītu notekūdeņu. Šī
problēma ir jārisina.
Esam
pārliecināti, ka jaunie (MK) noteikumi attiecībā uz mazajām
notekūdeņu attīrīšanas iekārtām palīdzēs sakārtot nozari,
padarīs notekūdeņu iekārtu īpašniekus atbildīgākus un liks
rūpīgāk izvērtēt, kādu kanalizācijas risinājumu konkrētajā
situācijā vislabāk izvēlēties.
Mierinājumam
jāsaka, ka izvirzītās prasības nav nekas ārkārtējs. Iekārtas
tehniskā apkope un lieko dūņu nosūknēšana ir ikdienišķas
lietas, ka būtu jāveic katram notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
apsaimniekotājam.
Arī
esošu un senāk ierīkoto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu
īpašniekiem jaunajiem noteikumiem nevajadzētu sagādāt
problēmas. Jebkurai (arī esošai un bez dokumentiem) privātai
notekūdeņu attīrīšanas iekārtai var veikt tehnisko apkopi,
nosakot tās atbilstību ekspluatācijas prasībām, kā arī veikt
aprēķinu, novērtējot, cik bieži iekārtai ir jāveic apkope –
lieko dūņu nosūknēšana, un, protams, izsniegt vajadzīgos
dokumentus.
Tiesa,
daļai privāto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieku
varētu rasties problēmas ar iekārtas atbilstību ekspluatācijas
prasībām. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā pārdošanā bija
gravitācijas nostādinātāji, kam dokumentos bija norādīts –
bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Šādus
gravitācijas nostādinātājus iegādājās daudzi privātie
īpašnieki, jo tie bija salīdzinoši lētāki. Taču ar tiem nav
iespējams nodrošināt Latvijas likumdošanā noteiktās attīrīto
notekūdeņu kvalitātes prasības, jo no iekārtas tiek novadīts
nepilnīgi attīrīts ūdens.
Veicot
iekārtas tehnisko apkopi, šis fakts, visticamāk, tiks konstatēts,
un saimnieks nevarēs iegūt dokumentu par iekārtas atbilstību
ekspluatācijas prasībām.
Tādēļ
šādu iekārtu īpašniekiem jau laikus būtu vērts padomāt par
mūsdienu prasībām atbilstošu kanalizācijas ierīkošanu,
piemēram, sertificētu bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas
iekārtu.
