Biedrība „Par latviešu valodu” atzinīgi vērtē referenduma rezultātus un pateicas plašajam akcijas „CELIES UN EJ!” atbalstītāju lokam. Lai arī referendumā 18. februārī iedzīvotāji vienbalsīgi neiestājās pret divvalodību Latvijā, balsotāju skaits bija vairāk nekā pārliecinošs un akcijas rīkotāji var teikt, ka tās mērķis ir sasniegts.
„Latvijas pilsoņi ir parādījuši savu attieksmi, un tāpēc – paldies katram, kurš piedalījās referendumā, paldies katram, kurš palīdzēja kaut vismazākā mērā panākt Latvijai labāku rezultātu. Mēs zinām – tādu bija daudz. Īpašs paldies tiem Latvijas pilsoņiem ārzemēs, kuri pārvarēja lielus attālumus, lai nokļūtu vēlēšanu iecirknī un izstāvēja vairākas stundas garā rindā, lai atdotu savu balsi. Mēs bijām un esam vienoti, lai kur arī pasaulē dzīvotu, mēs domājam par vienu – par latviešu valodu. Un visbeidzot – liels paldies arī tiem cittautiešiem, kuri referendumā pateica NĒ šai provokācijai” -komentē biedrības dibinātājs un “Daugavas Vanagu” centrālās valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis.
Jautājums, kāpēc 17% no balsstiesīgajiem pilsoņiem tomēr nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu, paliek atvērts. Biedrības pārstāvji uzsver – īpaši svarīga nozīme ir faktam, ka cilvēki, kuri informāciju par notikumiem pasaulē un Latvijā saņem no Krievijas vai tās ietekmētiem plašsaziņas līdzekļiem, ir atšķelti no objektīvās realitātes Latvijā. Tādēļ viņiem ir grūtāk iekļauties Latvijas sabiedrībā, tāpēc ar viņiem ir vieglāk manipulēt. Biedrība norāda, ka vispirms valstij ir jāizstrādā rīcības plāns, paredzot konkrētus pasākumus izglītības un informatīvajā jomā, lai visi cilvēki Latvijā saņemtu objektīvu informāciju un labāk izprastu notiekošo. Vēl plašāk jāīsteno pasākumi, kas palīdzētu arvien vairāk cilvēkiem apgūt latviešu valodu un attiecīgi iekļauties gan darba tirgū, gan kopējā sabiedriskā un kultūras dzīvē. Spēcīgu atbalstu to īstenošanā varētu sniegt arī nevalstiskās organizācijas – uzsver Latvijas Okupācijas izpētes biedrības priekšsēdētāja Ruta Pazdere.
Runājot par biedrības tālāko darbību, tās darbības mērķi nav politiski. Saskaņā ar statūtiem biedrība iecerējusi turpināt iesākto un atbalstīt aktivitātes latviešu valodas attīstībai Latvijā un ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū.
Noslēgumā Ruta Pazdere vēlreiz aicina: „Būsim tikpat vienoti arī nākotnē, kā bijām referendumā. Sadzīvē ne tikai runāsim latviešu valodā, bet palīdzēsim arī sarunu biedriem lietot latviešu valodu. Un tas nekas, ja uzreiz nesanāk. Dažam sākumā tas būs grūti, jo tā ierasts ar kaimiņu sarunāties. Bet ar pārliecību un vienotību mums kopā izdosies, jo mūs visus Latvijā vieno latviešu valoda.”
Biedrība aicina katru – Celies, ej un runā latviski!
