Aizvadītajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji no ūdens tilpnēm izcēluši
četrus noslīkušus cilvēkus. Sestdien, 19.aprīlī Ķekavā no
dīķa izcelts apmēram 55 gadus vecs vīrietis un Ogres novada
Suntažos no Dzirnavu dīķa apmēram 65 gadus vecs vīrietis.
Svētdien glābēji devās uz Ozolnieku novadu, kur no dīķa izcelta
apmēram 60 gadus veca sieviete. Savukārt 21.aprīlī Valmierā,
Stacijas ielā no baseina izvilkts noslīcis apmēram 45 gadus vecs
vīrietis.
Visos gadījumos informācija saņemta no policijas. Valsts
policija arī izmeklēs negadījuma apstākļus un noskaidros nāves
cēloni. Tā kā ir iestājies silts laiks, tad, iespējams, ka daži
jau mēģina atklāt peldsezonu. Tādēļ VUGD atgādina:
-
Peldēšanās
sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi +18
C. -
Peldieties
īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Par to liecinās zīme –
peldēties atļauts! -
Nav
ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr dodieties, informējiet
krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esat plānojis peldēt,
vai esat paredzējis nirt zem ūdens -
Nepārvērtējiet
savus spēkus! Ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas
nenozīmē, ka varat to arī šodien. -
Nepazīstamā
vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem
paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts. -
Pirms
došanās ūdenī, NEKAD nelietojiet alkoholu. Ja esat reibumā,
labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku
noslīkst tiešie esot alkohola reibumā! -
Nepeldieties
stipra vēja, negaisa laikā vai naktī! -
Ja
esat pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja
ķermeņa temperatūras maiņa, tad var sākties krampji vai rasties
problēmas ar sirdsdarbību. -
Pirms
nodarbojieties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinieties ar
laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, uzvelciet glābšanas vesti. -
Atrodoties
uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta. -
Ūdenī
nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!». -
Nepeldiet
aiz bojām, kas ierobežo peldvietu! -
Nepārvērtējiet
savus spēkus! Dižošanās, ka varat aizpeldēt vistālāk vai
pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību. -
Ūdenskrātuvēs
nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne
uz galvas, ne uz kājām – mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā
peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas
daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
Bērnu drošība uz
ūdens:
-
Bērniem
drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi,
matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik
pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var
ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies
ūdenī starp krastu un dziļumu. -
Bērnam,
kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk
speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi,
matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt –
pieaugušo uzraudzībā. -
Bērni
jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt
negaidītu izbīli. -
Piemājas
baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista
mazuļa uzmanību. -
Piemājas
dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu
nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas
dīķis. -
Atrodoties
pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties,
pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. -
Ūdenī
jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var
pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai
pēkšņi nobīties. -
Ja
bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai
plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk
pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī. -
VUGD
aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav
atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo pat uz sekundi novēršot
uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.
