Vairākus
gadus valdība un atsevišķas nevalstiskās oragnizācijas cenšas
ierobežot reklāmas tiešos sūtījumus iedzīvotājiem. Mūsuprāt,
tai jābīt uzņēmēja brīvai izvēlei, kādā veidā piedāvāt
reklāmu potenciālajam klientam – tiešais sūtījums, reklāma
elektroniskā medijā vai drukātā izdevumā, vai izvietotas
reklāmas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.
Savukārt, katram iedzīvotājam ir tiesības šo reklāmu
neklausīties, nelasīt, neskatīties vai izteikt vēlmi nesaņemt
pastkastūtē. „Personīgi es jau gadus 10 esmu uzlīmējis uz
savām pastkastītēm uzlīmi „Lūdzu reklāmas nemest”, un līdz
šim mans lūgums ticis ievērots,” saka Latvijas Tirgotāju
asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Pēdējā
laikā ir atsākušās aktivitātes, lai aicinātu iedzīvotājus
attieikties no tiešās reklāmas. Kā piemēru var minēt
„Rīgas namu pārvaldnieks”
aicinājumu saņemt uzlīmes
ikvienā no 11 klientu apkalpošanas centriem Rīgā. Latvijas
Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba grupa
izstrādāja memorandu par
neadresēto sūtījumu izplatīšanu
un jūnija nogalē sāka
parakstu vākšanu.
LTA secināja, ka
memorands ierobežos mazo un vidējo tirgotāju konkurētspēju
salīdzinājumā ar dominējošiem, kā arī aizliegs tirgotājiem
izmantot lētāku reklāmas kanālu – veikala avīzes un piespiedīs
pirkt ļoti dārgo raidlaiku televīzijā un radio vai lielo izdevumu
piedāvātās reklāmas iespējas. To, ka arī šis memorands iezīmē
atšķirības starp dominējošiem tirgotājiem un maziem un
vidējiem, pierāda parakstītāji – SIA
“Rimi Latvija”, SIA “Maxima Latvija”.
Saistībā
ar memorandu par konkurences apstākļu izmaiņām par sliktu
mazajiem tirgotājiem viedokli
izsaka Latvijas Tirgotāju asociācijas dalībnieki – Latvijas
tirgotāju savienība „LaTS” un „Mego”, šiem uzņēmumiem ir
veikali visā Latvijā.
Raimonds
Okmanis, „LaTS”
valdes priekšsēdētājs:
„Memorands, kas paredz ierobežot sūtījumus un uzlīmes,
situāciju neveidos par labu iedzīvotājiem. Reklāmas materiāli ir
veids, kā nogādāt informāciju. Ierobežojumi informācijas
piekļuvei samazinās patērētāju iespējas izvēlēties. Situācija
var izveidoties tāda, ka būs lieli uzņēmumi, kam būs pieeja
adrešu datu bāzēm un tie nosūtīs savus reklāmas materiālu jau
kā adresētus sūtījumus. Pasniegt savu informāciju un reklāmas
iespējas tiks ierobežotas pārējiem uzņēmumiem, kam nebūs
piekļuves šīm datu bāzēm vai nebūs milzu resursu izveidot
savas. Konkurence šādā veidā tiks kropļota, ja vieniem ir
iespēja izmantot datu bāzes adresētu sūtījumu sagatavošanai,
bet citiem nē. Pie tam informāciju var nesaņemt tie, kas nebūs
nevienā datu bāzē. Esmu novērojis, ka mūsu LaTS veikalos nāk
pensionāri ar avīzi rokā un meklē reklamēto akciju produktus.
Lai izplatītu savu avīzi, mums noslēgti arī līgumi ar māju
apsaimniekotājiem, jo daudzviet citādi nav iespējams piekļūt
pastkastītēm.
Neiedziļinoties šķiet, ka
ierobežojumi dod ko pozitīvu un ietaupīs papīru, bet tas
samazinās gan pircēju plūsmu atsevišķos veikalos, gan samazinās
darba vietas visos iesaistītajos uzņēmumos, tajā skaitā
tipogrāfijās un arī izplatītājiem. Darba devējiem gan būtu
jādomā par to, kā saglabāt un palielināt darba vietu skaitu.
Materiāli arī tiek drukāti
uz papīra, kas izgatavots no otrreizējās izejvielas, tātad
saudzējot dabas resursus. Jau pēc būtības mūsdienās ir
samazinājies drukāto izdevumu skaits un mazākas iespējas iegūt
informāciju tiem, kas neizmanto internetu. Cilvēks ir
vissvarīgākais un jādomā par visiem sabiedrības slāņiem.”
Aleksandrs
Afanasjevs, SIA
„Mego” mārketinga nodaļas vadītājs: „Prognozējam, ka
varētu samazināt mūsu reklāmas materiālu tirāžu. Attiecībā
par dabas resursiem, arī līdz šim esam ievērojuši saudzīgu
attieksmi – jau sen samazinājuši izdevumu izmēru un izmantojam
papīru, kas izgatavots no otrreizējai pārstrādei nodotās
makulatūras. Mūsu reklāmas materiālu papīrs ir piemērots arī
degšanai, atšķirībā no citiem reklāmas materiāliem, kas tiek
drukāti uz krītpapīra.
No biznesa viedokļa tas ir
slikti, ka nevaram sasniegt pēc iespējas vairāk pircēju, bet lai
lieki „nekaitinātu” ar sūtījumiem pastkastītē, varam
reklamēties TV, radio un internetā. Par drukāto reklāmas
materiālu nosūtīšanu mums ir noslēgts līgums ar izplatītājiem.
Liels lūgums pastniekiem, lai viņi korekti ievērotu šīs uzlīmes,
jo, protams, var gadīties, ka reklāma tiek ievietota arī
pastkastītē, kuras īpašnieks izteicis vēlmi neadresētus
sūtījumus nesaņemt.”
Memorandā
minēts, ka vēlme nesaņemt neadresētos sūtījumus var būt
izteikta uzlīmējot uz pastkastītes vai nu vienota parauga
informatīvo zīmi, vai arī cita izskata līdzvērtīga satura zīmi.
Pareizi tomēr
būtu, ja uzlīmes ar norādi par pastkastītes īpašnieka
nevēlēšanos saņemt
neadresētus sūtījumus, būtu
vienota dizaina, ko izstrādājis viens izgatavotājs. No resursu
taupīšanas viedokļa arī nebūtu pareizi, ja vairāki cīnīsies –
kura uzlīme labāka, un tām vajadzētu būt vienādām.
