Valsts
ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu reformas ietvaros ar
2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī
darba ņēmējus. Galvenās izmaiņas darba ņēmēju gadījumā
attiecas uz minimālās darba algas būtisku paaugstināšanu, kā
arī to, kā tiks aprēķināti algas nodokļi – iedzīvotāju
ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas, un uz iespējām atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma
nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.
Paaugstināta
minimālā mēneša darba alga
No
nākamā gada minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no
pašreizējiem 380 eiro uz 430 eiro.
Paaugstināts
neapliekamais minimums pensionāriem
No
nākamā gada neapliekamais minimums pensionāriem tiks paaugstināts
no pašreizējiem 235 eiro mēnesī līdz 250 eiro mēnesī,
2019.gadā vēl uz 270 eiro mēnesī un 2020.gadā – uz 300 eiro
mēnesī.
Iedzīvotāju
ienākuma nodoklis
Lielai
daļai darba ņēmēju nākamgad no algas būs jāmaksā mazāks
nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa
likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks
piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23%
vietā); ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro
tiks piemērota 23% likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas
pārsniegs 55 000 eiro tiks piemērota 31,4% likme.
Valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
No
nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
likme tiks palielināta par 1 procentpunktu (0,5% darba
devējam un 0,5% darba ņēmējam). Šie ienākumi tiks novirzīti
pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot no
valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes
pakalpojumus tām personām, kas pakļautas veselības
apdrošināšanai. Sociālo iemaksu
likme nākamgad būs 35,09%, no kuriem 24,09 % maksās darba
devējs un 11 % – darba ņēmējs1.
Neapliekamais
minimums
Vienlaicīgi
ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski tiks celts ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais
minimums. Patlaban tas ir no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī, taču
no nākamā gada tas būs 0-200 eiro robežās, un ar katru gadu
pieaugs, 2019.gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020.gadā sasniedzot
0-250 eiro robežu.
Algām
līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru
gadu piemēros pilnā apmērā (200 eiro 2018.gadā, 230 eiro
2019.gadā un 250 eiro 2020.gadā).
Ienākumiem
no 440 eiro līdz 1000 eiro mēnesī nākamgad neapliekamais
minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies un pie
ienākumiem virs 1 000 eiro
mēnesī
tas netiks piemērots vispār.
No 2019.gada, pieaugot neapliekamajam minimumam, paaugstināsies arī
limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots. Tas nozīmē, ka
2019.gadā neapliekamo minimumu vairs nepiemēros ienākumiem virs
1100 eiro mēnesī, savukārt 2020.gadā – ienākumiem virs 1200
eiro mēnesī.
Diferencēto
neapliekamo minimumu plānots piemērot pilnā apmērā jau
taksācijas gada laikā (pašreiz mazo ienākumu saņēmēji
ieguvumus no diferencētā neapliekamā minimuma var iegūt tikai
nākamajā taksācijas gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju).
Proti,
VID
par
šo prognozēto neapliekamo minimumu divas reizes gadā – līdz
1.janvārim un 1.augustam – informēs personas darba devēju (to,
kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa). To
VID aprēķinās, balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem un
nosūtīs darba devējam.
Paaugstināts
nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu
No
nākamā gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstinās
no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī, 2019.gadā uz 230 eiro mēnesī un
2020.gadā uz 250 eiro mēnesī. Turklāt no 2018.gada 1.jūlija
iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem papildus jau esošajiem
nodokļu atvieglojumiem būs iespēja saņemt atvieglojumus arī par
nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir viens vai vairāki
bērni atkarībā no tā, kāds ir bērna vecums un vai tas turpina
izglītības iegūšanu2.
Piemēram,
no 2018. gada 1.jūlija būs iespēja saņemt nodokļa atvieglojumu
par nestrādājošu laulāto, ja tā apgādībā ir bērns līdz trīs
gadiem.
Attaisnotie
izdevumi
Arī
turpmāk visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem,
iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs iespēja atgūt daļu no
samaksātā nodokļa par izglītību, ārstniecību, iemaksām
pensiju fondos un citiem attaisnotajiem izdevumiem.
Galvenās
izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt
pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas faktiski sāks
darboties tikai no 2019.gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju
jau par 2018.gadu.
Proti,
2019.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un čekus par
2018.gada attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības
pakalpojumiem, ziedojumiem un ziedojumiem politiskajām partijām,
persona varēs saņemt atpakaļ samaksāto nodokli par to attaisnoto
izdevumu summu, kas nepārsniedz 50 %
no viņa gada apliekamajiem
ienākumiem,
bet ne vairāk kā 600 eiro
par
sevi un katru ģimenes locekli.
Piemēram,
ja 2018.gadā darba ņēmēja ienākumi gadā ir 8000 eiro, un
attaisnotie izdevumi par medicīnas pakalpojumiem par sevi ir 700
eiro, tad uz attaisnotajiem izdevumiem par 2018.gadu attiecina 600
eiro, bet atlikušie 100 eiro pārceļas uz nākamo gadu.
Savukārt
iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju
maksājumus varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos tik lielā
apmērām, lai tie kopā nepārsniedz 10 % no nodokļa maksātāja
ar nodokli apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro
gadā.
Attiecībā
uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu)
tiks mainīti arī piemērošanas nosacījumi, pagarinot to periodu
uz 10 gadiem un nodrošinot apdrošināšanas prēmiju maksājumu
regularitāti, vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz jau
noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem.Piemēram,
ja 2018.gadā darba ņēmēja ienākumi ir 8000 eiro gadā, un
iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju
maksājumi ir veikti 2000 eiro apmērā, tad uz attaisnotajiem
izdevumiem var attiecināt 800 eiro, t.i. summu, kas nepārsniedz 10%
no gada ienākumiem.
Taču
vēl 2018.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017.,
2016. vai 2015.gadu, joprojām būs spēkā pašreizējie
nosacījumi.
Plašāka
informācija par to, kā nodokļu reforma ietekmēs dažādas
iedzīvotāju grupas, pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās
privātpersonām
un uzņēmējiem
“Kā mani ietekmēs nodokļu reforma?”.
VID tīmekļa vietnē sadaļā “Aktualitātes/Notikumi”
pieejama informācija par VID bezmaksas semināriem, kā arī jau
notikušo semināru prezentācijas un video materiāli. Informācija
par nodokļu reformu pieejama Finanšu
ministrijas mājaslapā
un Saeimas
mājaslapā.
1
Ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās
apdrošināšanas veidiem.
2
Bērns vecumā līdz trim gadiem; trīs vai vairāk bērni līdz 18
gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir
jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina izglītības
iegūšanu; pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu
vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu.
