Īpaši
ziemā daudzos mājokļos saskaras ar nepatīkamu problēmu – uz
ārsienām, kā arī ap un zem logiem pelē… Un pelējums, kā
zināms, ne tikai neestētiski izskatās, bet arī ir kaitīgs
cilvēka veselībai, tas var veicināt dažādas elpošanas ceļu
saslimšanas. Notīrot pelējumu ar pretpelējuma līdzekli, tas pēc
neilga laika atkal parādās… Vai maz ir iespējams kāds
risinājums, lai pelējumu iznīdētu pavisam?
Notīrot
ar pretpelējuma līdzekli, uz ilgu laiku pelējumu dabūt prom nav
iespējams, jo tīrot pelējuma sporas paceļas gaisā, pēc tam
atkal nolaižas uz virsmas. Pēc divām, trim nedēļām pelējums
atkal ir klāt un aug griezdamies. Tāpēc ir jānovērš apstākļi,
kas veicina tā veidošanos. Pelējumam labvēlīgi apstākļi ir
gaisa temperatūra no + 18 līdz + 25 grādiem, kā arī gaisa
mitrums augstāks par 50%. Pelējumam netīkamu – zemu gaisa
temperatūru mājoklī nebūtu iespējams uzturēt, jo tad pašiem
iemītniekiem būtu jādrebinās aukstumā, taču paaugstinātu gaisa
mitrumu gan ir iespējams novērst.
Galvenais
iemesls, kāpēc mājoklī ir paaugstināts mitrums, ir nepietiekama
ventilācija – gaisa apmaiņa. Mūsdienās, pamatīgi nosiltinot
ēku, ieliekot ļoti kvalitatīvus, blīvus logus, daudzās mājās
saimnieki ir radījuši īstu siltumnīcas klimatu. Proti, mājā
gandrīz vispār nav gaisa apmaiņas, tas apmainās tik vien, kā
atverot logu… Šāds – silts un mitrs klimats ir ideāli piemērots,
lai veidotos pelējums.
Kādi
ir risinājumi? Vienkāršākais un bieži
vien arī lētākais risinājums ir ierīkot logu ventilāciju.
Latvijā tiek piedāvātas ļoti dažādas logu ventilācijas
iekārtas, gan sarežģītas, līdz ar to arī dārgas, gan lētas,
bet neefektīvas, nepraktiskas.
Jāizvēlas logu ventilācija, kas ir efektīva, bet arī nav
pārāk sarežģīta, kā arī vienkārši un praktiski lietojama. Savulaik arī manā dzīvoklī ap un zem logiem
trakoti pelēja. To es atrisināju šādi – iebūvēju logā
ventilācijas iekārtu, kas sastāv no divām plastmasas virsmiņām
– restītēm. Kad telpās ir paaugstināts gaisa mitrums (virs
55%), iekārtas virsmiņas automātiski atveras, un tad mājā
ieplūst svaigais gaiss. Savukārt, kad gaisa mitrums telpās ir
pietiekams, virsmiņas automātiski aizveras. Šādā veidā telpās
tiek regulēts gaisa mitrums – nav ne par mitru, ne par sausu.
Manā
mājoklī šāda logu ventilācija ir jau 20 gadu. Ne reizi nav
pelējis, mājās vienmēr ir svaigs gaiss. Labi ir arī tas, ka
iekārta ir ļoti vienkārša, tai nav detaļu, kas varētu saplīst,
tāpēc tā tik ilgi kalpo.
Kāds
ir šādas logu ventilācijas darbības princips?
Starp iekārtas
virsmiņām ir iestrādāta higroskopiska membrāna, kas reaģē uz
iekštelpu mitrumu, liekot iekārtas virsmiņām pēc nepieciešamības
automātiski atvērties vai aizvērties. Šādu ventilāciju var
ierīkot gan jauniem, gan esošiem plastikāta logiem, koka logiem to
paveikt būtu sarežģītāk. Meistars vienam logam šādu
ventilāciju iebūvē apmēram stundas laikā, loga rāmī iefrēzē
vietu, pēc tam no ārpuses un iekšpuses piestiprina neuzkrītošas
plastikāta virsmiņas.
Īpaši
piemērota šāda ventilācija ir daudzdzīvokļu ēkām, jo savā
ziņā darbojas līdzīgi, kā funkcionēja ventilācija padomju
laiku dzīvokļos. Toreiz bija vienkārši – ielika caurus
logus, kam pa spraugām
telpā ieplūda svaigais gaiss, savukārt pa ventilācijas lūku
esošais gaiss tika izvadīts laukā. Siltuma energoefektivitātes
ziņā šāds risinājums bija gaužām neekonomisks, toties telpās
nebija smacīgi un nepelēja. Logu ventilācija ar automātiskām
virsmiņām darbojas līdzīgi, vienīgā atšķirība ir tāda, ka
gaisa pieplūde tiek kontrolēta. Piemēram, ja negribas, lai ar
svaigo gaisu ziemā telpās ienāktu arī aukstums, iekārtu var
pilnībā noslēgt ar vāciņu. Iekārta nav jāliek katram logam,
pilnīgi pietiek, ja katriem 20 telpas kvadrātmetriem iebūvē vienu
ventilāciju.
