Aicinām
apmeklēt Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 25. gadadienai
veltīto svinīgo sanāksmi 01.05.2015!
Šī
gada 1. maijā plkst. 11.00, Lielajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 6,
ar Kultūras ministrijas atbalstu notiks Latvijas Republikas Pilsoņu
Kongresa 25. gadadienai veltīta svinīgā sanāksme. No plkst. 10.00
demonstrēs Pilsoņu Kongresa videoarhīva materiālus. Svinīgās
sanāksmes mērķis ir atsaukt atmiņā Pilsoņu Kongresa
pamatprincipus un novērtēt, kā tie īstenojušies Latvijas un
pasaules notikumu kontekstā.
Toreiz
– 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā – uz pirmo sesiju pulcējās
jaunievēlētie Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa delegāti.
Pilsoņu kustība – Trešās atmodas vainagojums – bija aptvēris
visus Latvijas sabiedrības slāņus. To aizsāka sabiedriskās
organizācijas Latvijas Nacionālās neatkarības kustība,
„Helsinki-86“, Vides aizsardzības klubs, autonomā „Helsinki-86“
Rīgas nodaļa, Latvijas Tautas frontes Radikālā apvienība un
atbalstīja arī daudzas Latvijas Tautas frontes nodaļas. Aktīvu
atbalstu sniedza Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Tika
reģistrēti vairāk kā 800 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu
un sarīkotas Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās piedalījās 679
tūkstoši Latvijas pilsoņu. Lai gan daudzi no Pilsoņu Kongresa
paustajiem nosacījumiem ietverti mūsdienu Latvijas valsts pamatos,
tas līdz šim bijis gandrīz pilnīgi aizmirsts.
Piedaloties
sanāksmē, apliecināsim, ka deviņdesmito gadu sākumā PSRS
okupācijas apstākļos ievēlētās Latvijas valsts tiesiskās
pārstāvības – Pilsoņu Kongresa– pamatnostādnes mūsu sirdīs
un domās joprojām ir dzīvas. Ieeja sanāksmē brīva. Dalībnieku
daudzuma apzināšanai un ielūgumu saņemšanai (uz vietas 1. maijā,
Lielajā Ģildē) lūdzam pieteikties pa tālruni 29390529
Signei Poriterei vai rakstot uz e-pasta adresi:
signe.poritere@gmail.com.
* * *
Ikviena tauta un valsts svin savas nozīmīgās jubilejas. Šajās
reizēs mēs atskatāmies pagātnē, lai izvērtētu noieto ceļa
posmu, godinātu cīnītājus un nospraustu mūsu mērķus nākamībai.
2001. gadā ar plašu kultūras programmu savu astoņsimtgadi svinēja
Rīga. Vērienīgi 2013. gadā nosvinējām Latvijas Tautas frontes
25. jubileju, bet pagājušajā gadā – Baltijas ceļa 25.
gadadienu. Jau iezīmējas Latvijas valsts simtgades svinību aprises
2018. gadā.
Šī gada
pavasarī aprit 25 gadi kopš Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa
pirmās sesijas. Līdz šim Pilsoņu Kongresa darbība ir gandrīz
aizmirsta, tā vēsture nav pietiekami pētīta un apzināta. Pilsoņu
Kongress maz pieminēts vēstures grāmatās, bet pieejamā
informācija bieži vien neprecīza.
Trešās atmodas laikā,
īstenojot tautas centienus atgūt neatkarīgu Latvijas valsti,
sabiedriskās organizācijas Latvijas Cilvēktiesību aizstāvēšanas
grupa „Helsinki-86“,
Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, Vides aizsardzības klubs
un Latvijas Tautas frontes Radikālā apvienība izveidoja Pilsoņu
komiteju Pagaidu sakaru centru. Tam pamatā bija no Igaunijas
pārņemtā iecere izveidot savas okupētās, bet joprojām de
iure
pastāvošās valsts tiesisku pārstāvību, balstoties uz tiesiskās
pēctecības principiem. Ieceres īstenošanā iesaistījās visa
tauta – visur Latvijā tika dibinātas vietējās pilsoņu
komitejas, reģistrēti Latvijas Republikas pilsoņi. Pilsoņu
Kongresa vēlēšanas notika laikā no 1990. gada 8. aprīļa līdz
23. aprīlim. Tajās ievēlēja 259 delegātus.
Pilsoņu Kongresa vēlēšanas bija pirmās vispārējās
demokrātiskās un tiesiskās vēlēšanas Latvijā kopš 1931. gada
4. Saeimas vēlēšanām. Tās bija pirmās vēlēšanas Latvijā
kopš 1932. gada pašvaldību vēlēšanām, kuŗās piedalījās
tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Pilsoņu Kongress bija pirmā
vēlētā institūcija okupētajā Latvijas Republikā ar plašu un
nepārprotamu Latvijas tautas pilnvarojumu atjaunot 1918. gada 18.
novembrī proklamēto Latvijas Republiku.
Pilsoņu
Kongress uz savu pirmo sesiju sanāca dažas dienas pirms 4. maija
neatkarības deklarācijas pieņemšanas Filharmonijas zālē –
Lielajā Ģildē, to tiešajā ēterā rādīja Latvijas Televīzija.
Visa Latvija sekoja Kongresa sesijas norisei. Pilsoņu Kongress
atzina, ka Latvija ir okupēta un anektēta valsts, un, pamatojoties
uz starptautisko tiesību pamatprincipiem, pieprasīja okupācijas
izbeigšanu, okupācijas armijas izvešanu, Padomju Savienības
Komunistiskās partijas darbības izbeigšanu un stāvokļa pirms
okupācijas atjaunošanu. Pilsoņu Kongress otrajā sesijā 1990.
gada 30. jūnijā pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrī
proklamētās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvniecību.
Pilsoņu Kongress iestājās par Latvijas valsts
atjaunošanu uz tiesiskās pēctecības pamata, nepieļaujot jaunas
Latvijas valsts izveidi, kura piešķirtu pilsonību arī bijušās
okupētājvalsts pilsoņiem. Pilsoņu Kongress bija pagaidu
parlaments, kura mērķis bija radīt nosacījumus likumīgas Saeimas
vēlēšanām, lai pēc tās ievēlēšanas nodotu tai savas
pilnvaras. Pilsoņu Kongress darbojās saskaņā ar 1918. gada 18.
novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās
nepārtrauktības pastāvēšanas (de
iure)
doktrīnu, kuru visus pēckara gadus uzturēja spēkā Latvijas
sūtniecības Vašingtonā un Londonā. Pilsoņu Kongress balstījās
uz Latvijas Satversmes un pārējo likumu spēkā esamību un to
darbības de
facto
atjaunošanas nepieciešamību. 1990. gada 18. martā ievēlētā
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija
spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā
ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma
darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika
uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas
okupācijas. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstu „Pilsonis“
(vēlāk „Pavalstnieks“) vairāku tūkstošu eksemplāru metienā
un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka
Latvijas Republikas pilsoņu
apliecību izsniegšanu, tās apliecināja pilsoņa piederību
Latvijas valstij.
Pilsoņu
Kongresa delegātu vidū bija daudzi ievērojami sabiedrības
pārstāvji– komponists Leons Amoliņš, dzejniece Vizma Belševica,
politiķis Eduards Berklavs, žurnālists Aivars Berķis,
raidstacijas „Radio Brīvā Eiropa“ žurnālists, tagadējais
bīskaps Pāvils Brūvers, filosofs Oļģerts Eglītis, arhibīskaps
Kārlis Gailītis, profesors Ervids Grinovskis, aktieris Juris Helds,
komponists Imants Kalniņš, jurists un politologs Tālavs Jundzis,
agronoms Pēteris Krūgaļaužs, publicists Jānis Kučinskis, Rīgas
Motormuzeja dibinātājs Viktors Kulbergs, jurists, starptautisko
tiesību speciālists Egīls Levits, vēsturnieks Jānis Maurītis,
mūziķis Juris Pavītols, literatūrzinātnieks Romāns Pussars,
narkologs Edmunds Rudzītis, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis
Šteins, ārsts Vilens Tolpežņikovs, režisors Haralds Ulmanis,
tagadējais arhibīskaps Jānis Vanags. Delegātu vidū bija arī
daudzi tālaika un vēlākie politiķi – Andris Ārgalis, Indulis
Bērziņš, Einārs Cilinskis, Juris Dobelis, Oskars Grīgs, Māris
Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Visvaldis
Lācis, Einārs Repše, Jānis Straume, Arvīds Ulme, Juris Vidiņš,
Roberts Zīle.
Pilsoņu
Kongress uzskatāms par Latvijas Pretestības kustības, kas sākās
uzreiz pēc Latvijas valsts okupācijas 1940. gada 17. jūnijā,
tradīciju pārmantotāju un darba turpinātāju. Pilsoņu Kongresa
izveide un darbība apliecina mūsu tautas augsto pašorganizācijas
spēju, un tas līdzīgi 1991. gada janvāra barikādēm un Baltijas
ceļam ir spilgts pasaules mēroga nevardarbīgās pretestības
paraugs. Pilsoņu Kongress ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas
valsts neatkarības atjaunošanā 90. gadu sākumā.
Igaunijā
Atmodas laikā tika panākta vienošanās starp Igaunijas Padomju
Sociālistiskās Republikas (Igaunijas Republikas) Augstāko padomi
un Igaunijas Kongresu, izveidojot jaunu Satversmes sapulci. Latvijas
Pilsoņu Kongresam līdzīgā institūcija – Igaunijas Kongress –
šobrīd ir neatņemama Igaunijas mūsdienu vēstures daļa.
Igaunijas Kongresa delegātu vidū bija pretestības kustības
dalībnieki, radošās inteliģences pārstāvji un nākamie
ievērojamie Igaunijas politiķi. Igauņi šī gada martā vērienīgi
atzīmēja Igaunijas Kongresa jubileju.
Sagaidot
Pilsoņu Kongresa jubileju, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir
digitalizējusi laikrakstus „Pilsonis” un „Pavalstnieks” un
pēc „Pilsoņu Kongresa fonda” ierosinājuma gatavo izstādi par
pilsoņu kustību un Pilsoņu Kongresu, kuru atklās rudenī.
29. maijā plkst. 10.00, Rīgā, Latvijas Kara muzejā,
paredzēta zinātniska konference “Latvijas
Republikas Pilsoņu Kongresa devums Latvijas neatkarības
atjaunošanā. Pilsoņu Kongresam 25 gadi.”,
kuru rīko Pilsoņu Kongresa
fonds sadarbībā ar Latvijas
Kara muzeju un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtu.
