Kad šitajā miestā biznesa projektu gribēja sākt puiši no reģiona centra, viņi dažiem uzticamiem cilvēkiem uzdeva tiešus jautājumus. Proti, cik kuram te esot jāiemaksā. Tā arī pateikuši. Sak’, viņi zinot, cik un kam jāsamakā savā centrā, lai lietas virzītos valsts austrumu virzienā pa labi ieziepētu ceļu. Taču viņiem neesot informācijas par šauri lokālo standartkukuļu apmēriem.
Diemžēl līdz manām ausīm šie jautājumi nonāca par vēlu. Es būtu atbildējis. Protams, pret attiecīgu samaksu.
Godīgi sakot, visi taču zina, ka pie mums nekas vienkārši tāpat nenotiek. Ir vajadzīgs akcepts, zaļā gaisma, tā sakot. Un to var saņemt pret attiecīgu atlīdzību. Tā savukārt nav maza, bet nav arī tik liela kā reģiona centrā. Ja ir nomaksāts, tad viss iet kā smērēts. Var tirgot alkoholu un atvērt spēļu zāles blakus skolai, var par simbolisku cenu dabūt zemi cik un kur vien gribas, var sabūvēt degvielas uzpildes stacijas citu no citas 100 metru attālumā, var lielveikaliem un pornogrāfijas pieejamību visiem aizmālēt acis un var likt noticēt, ka augšā celsies gaismas pils un joprojām tā būs pieejama tautai. Protams. Uz lietām ir jāraugās vienkaršāk. No spēlmaņa pozīcijām.
Ir starp mums vēl tādi, kas netic, ka no atbildības likuma priekšā var atpirkties. Tikai jāzina, kam un cik, un kurā brīdī. Jā, pastāv, protams, risks. Vienmēr jau it kā savējo vidū var pēkšņi uzrasties kāds nodevējs. Taču te atkal darbojas tas pats princips. Spēle! Jamet kažoks uz otru pusi, viss var mainīties un… kā smejies, cietušais kļūst par aizdomās turamo, apsūdzēto, notiesāto…
Jūs jautāsiet, vai šī spēle ir tā vērta. Vai dabīgo matu krāsu un nervu šūnas ir vērts tā izšķiest? Bet protams! Ne jau velti pašvaldības priekšsēdim x ir māja Ogres rajonā, deputātam y – Siguldā, VIDiņa darbiniekam Q – tepat, bet toties kāda un kādos tempos uzslieta, savukārt juristam W – īpašums Rīgā. Neticat? Nu, protams, viss ir pareizi noformēts. It kā nepiederētu viņiem, bet tomēr pieder. Lai vai kā, bet vara, nauda, manta, sievietes… nomierina. Šajā spēlē uz likmes ir tas viss. Ja nobrūk, jābūvē no jauna. Kā kāršu namiņš.
