Taisnība tam cilvēkam, kurš pirmais izteicis frāzi “Svētku nekad nevar būt par daudz!”. Īpaši jau šajā laikā, kad līdz ar rudenīgi dzestro gaisu ieelpojam arī sabiedrībā virmojošās politiskās kaislības.
Laikā, kad ne visiem klājas viegli. Tieši tāpēc man ir patiess prieks par tiem uzņēmīgajiem ļaudīm, kuri ar apbrīnojamu izdomu organizē svētkus, jo svētku noskaņas piesātinātie pasākumi ir iespēja cilvēkiem kaut uz dažām stundām aizmirst par savām nedienām, satikties ar paziņām, atļauties kaut ko mazliet vairāk nekā ikdienišķo. Tie dod spēku dzīvot tālāk.
Atmiņa vēl glabā nesen notikušos Bānīša svētkus, kas par spīti lietum pulcēja tuvus un tālus ļaudis, bet jau šodien visi laipni aicināti uz Vecgulbenes muižas svētkiem. Septembra pēdējā nedēļā uz raganiskām Miķeļdienas svinībām ielūdz novada invalīdu biedrība. Tiek rīkoti Ražas svētki, Dzejas dienas, atklātas jaunas izstādes.
Ikviens pasākums, pat ja tā nosaukumā nav maģiskā vārda “svētki”, ir svētki, jo dod baudījumu dvēselei. Nekad nav tā, ka, līdz ar pēdējo svētku akordu, viss tiek aizmirsts. Vienalga – izdevies vai mazāk izdevies pasākums, cilvēki par to runā. Svētki var būt arī paša, ne citu radīti. Kāpēc lai vārda vai dzimšanas diena nebūtu ar noteiktu tematiku?
Arī tad, kad dārzā zied pēdējie rudens ziedi, var pulcēties rudenīgos dārza svētkos. Ja pēc darba nedēļas mājās uz galda iedegsiet sveci, ieliesiet krūzē smaržīgu tēju un atvērsiet labu grāmatu vai ļausieties nesteidzīgām sarunām ar mīļu cilvēku blakām, arī tad tie būs svētki. Izbaudiet svētkus!
