Es jums prasu, kad jūs pēdējo reizi mājās esat izsaukuši dakteri? Ak, neatceraties, ja? Nevarat atļauties? Kā tad, kā tad… Atļausiet pasmaidīt.
Eiropas Kopienas statistikas apsekojums liecina, ka vairāk nekā puse no mums neapmeklē ārstu, jo nevar to atļauties. Vēl mazāk ir to, kas sauc ārstu mājās, kas ir maksas pakalpojums vairumam iedzīvotāju. Visvairāk iedzīvotāju, kas nevar atļauties apmeklēt ārstu, dzīvo laukos. Apmeklēt ārstu nevar atļauties 83 procenti sieviešu un 68,6 procenti vīriešu.
Kādi ir iemesli, lai nemeklētu ārstu? Pirmkārt, bailes, otrkārt nevaļa, treškārt, ārsts nav uzreiz pieejams, bet iepriekš pieteikties un rindā gaidīt negribas. Ceturtkārt, radusies pārliecība, ka labu ārstu vispār nav.
Redziet, par naudu vispār nav runa! Ir tikai atrunas! Vienkārši tradicionālajā medicīnā ir iestājusies krīze. Valstij medicīna nav vajadzīga, grib, lai tā komercializējas. Paši mediķi tādai nākotnei neuzticas. Savukārt mēs, pacienti, sen vairs neko labu negaidām. Tāpēc arvien vairāk cieņā nāk netradicionālas metodes. Es te nerunāšu par dziedniecību un ekstrasensiem.
Es pat teiktu, ka arī tiem tauta tic arvien mazāk. Meklē kaut ko gruntīgāku. Reliģiskās konfesijas un organizācijas to ir sapratušas un nāk mums talkā. Rau, tagad varen modē ir tā saucamās svētās relikvijas. Pieskaries un paliec vesels, bagāts, skaists, mīlēts. Ko vēl vairāk var vēlēties? Apstaigā riņķi ap relikvijām un jūti, kā svētums tevī ieplūst. Karma attīrās. Rodas cēloņi laimei.
Es mājās izmēģināju šādu rituālu. Noņēmu lapsas krāgu Antonijas ziemas mētelim, noliku istabas vidū un sarunājos ar Svēto, Leģendāro, Pilnīgi Apskaidroto un absolūti Atbrīvoto, Viedo lapsas kūmiņu jeb viņa garu. Gāju lapsādai riņķī reižu 100 un cildināju to ar cieņu un godbijību.
Un es saņēmu Svēto Rekliviju (proti, lapsādas) dāvanu – izjutu patiesu līdzjūtību, mīlestību, dziedināšanu, saticību (pat ar Antoniju), es noticēju savai veiksmei. Es sajutu svētumu! Es jums saku, ka nedēļas nogalē man noteikti veiksies brunču medībās. Es jūtu…
Mīļie, dakteri man nevajag. Es lieki netērēju naudu. Es teikšu tā. Es personiski regulāri apmeklēju tikai zobārstu. Rau, tāpēc, ka savos labākajos gados joprojām gribu bučoties. Par laimi, vīriešu kaite, ko es saucu par “prosta tak”, man nav piemetusies. Bet nu, dabiski, ar sklerozi sirgstu. Aizmirstu, ko esmu apņēmies vai solījis sievai, bērniem, mīļotajai ārlaulības draudzenei. Bet kā paņemu graķīti, tā atmiņa uzlabojas. Asinsrite tāpat.
Protams, dzīvesbiedre Antonija mani ne reizi vien centusies izārstēt no alkoholisma, bet tas jau ir pret manu gribu. No laba prāta ģimenes jauko dakterīti esmu pie sevis uz majām aicinājis tikai tad, kad mirstu no gripas.
Mīļie, ja kādam vajag konsultāciju meditācijā, par pielūgsmes objektu izraugoties Svētās Relikvijas no pašmāju klāsta, tad esiet laipni lūgti pie manis. Pret attiecīgu samaksu esmu gatavs pats kļūt par jūsu relikviju. Sevišķi jau, ja palīdzība jāsniedz daiļajām dāmām. Hm, esmu vienmēr gatavs! Gods kalpot tautietēm!
