Palasīju portāla forumā sadaļu par labāko veikalu Gulbenē, kur dažs labs veikalu “Elvi” nosaucis par vislabāko. Pa lielākai daļai piekrītu, bet darvas piliens var sabojāt medus mucu.
Parasti ir tā, ka pienāk brīdis, kad pilnais vadzis lūzt. Man šī situācija iepriekšminētajā veikalā nav bijusi pirmo reizi, kad rodas priekšstats, ka veikalam pircēji nav vajadzīgi. Par nepatīkamiem momentiem šajā veikalā esmu dzirdējusi vairākkārt arī no savām paziņām.
Pēdējo reizi ar šādu situāciju pati saskāros 31.decembrī, kad nolēmu atkal nopirkt salātus, lai nevajadzētu ilgstoši laiku pavadīt virtuvē, gatavojot Vecgada mielastu.
Pie salātu vitrīnas stāvēju jau labu laiku. Viena no pārdevējām grozījās turpat, bet man netika pievērsta ne visniecīgākā uzmanība. Tālāk stūrī pārējās divas dzēra kafiju, klačojās un nelikās traucētas.
Turpināju stāvēt. Man pašai šķita, ka ļoti ilgi. Likās, ka tā bija pacietības pārbaude gan man, gan pārdevējām, kuras, šķiet, bija aizkaitinātas, ka ir iztraucētas.
“Nāciet, es jūsu vietā to nedarīšu!” pēkšņi tā, kura grozījās turpat aiz letes, vērsās pie kolēģēm. Bet tas neko nemainīja. Turpināju stāvēt.
Pagāja vēl krietns laiks, līdz no stūra atskanēja neapmierinātas pārdevējas vaimanas: “Kas, mēs neesam cilvēki? Pastrādājiet jūs, tad redzēsit. Mēs esam piekusušas…”
“Un ko man darīt?” izbrīnīta jautāju, tikko no dusmu izvirduma izvairīdamās. Pagāja vēl krietns laiks, līdz pārdevējas izkustējās no sava “atpūtas stūrīša”.
Kas notiks, ja mēs visi pret savu darbu attieksimies tā, kā šīs pārdevējas pret savējo? Vai priekšniecība zina, cik pircēju aiziet no veikala, nenopērkot vajadzīgo. Diezin vai veikalam tas ir izdevīgi?
Saprotu, ka pārdevējas varbūt saņem mazas algas un nav kas strādā. Bet kāds tam sakars ar pircēju? Arī minimālā alga ir jānopelna!
Žēl, ka ir šādas nepatīkamas situācijas, jo “Elvi”, kurš patiešām nav no sliktākajiem Gulbenē, šādu kadru dēļ tikai zaudē. Bet tā jau ir veikala darīšana.
